Ropažu mācītājmuiža

Pašreizējā mācītājmuiža celta 19. gs. sākumā, bijušās koka mācītājmuižas vietā, un pabeigta 1804. gadā. Tā kalpoja par Ropažu luterāņu mācītāju dzīves vietu ar tai piederošiem laukiem, saimniecības ēkām, degvīna dedzinātavām un zemnieku sētām.

Mācītājmuižas apakšējā stāvā bija pagrabtelpas un virtuve. Otrajā stāvā atradās ēdamtelpa, kur ēdienu no pirmā stāva virtuves piegādāja ar liftu. Šajā pašā stāvā atradās mācītāja guļamtelpa un viesistaba. Jumta istabās dzīvoja kalpi.

19. gs. beigās mācītājmuižai piebūvēta koka ieejas veranda "Šveiciešu stilā".

20. gs. 40. gados mācītājmuižā izcēlies ugunsgrēks, kurā sadega mācītāja J. Rozentāla ārzemju bibliotēkās savāktie materiāli.

Pēckara laikā bija ierīkots Mašīnu un traktoru stacijas kantoris. Pirms un pēc otrā pasaules kara ēkā dzīvojuši Ropažu skolotāji, padomju laikā te ierīkots meiteņu internāts, vēlāk - arī Ropažu vidusskolas darbmācības kabineti. 1994. gadā šeit atvērta Ropažu pirmā mākslas skola.

1998. gadā Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca mācītājmuižu atguva savā īpašumā.

Arhitekts P. Blūms 2005. gadā "Pilskalnu" teritorijas labiekārtošanas koncepcijā uzsvēra mācītājmuižu kā izcilu autentisku klasicisma arhitektūras pieminekli Latvijā, kas līdz mūsdienām saglabājies bez degradējošām izmaiņām. 2007. gadā mācītājmuižai piešķirts valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss.