Romas akvedukti

Romas impērijas laikā, lai nodrošinātu ūdens piegādi, tika celti akvedukti. Romā valdīja totalitārisms un vergu darbs bija par brīvu, un imperatora spēja parādīt savu totalitāro varu ļāva paveikt šos grandiozos projektus. Romas akvedukti ir neparasts inženierbūves piemērs. Tas, kas ir palicis pāri no šīm ievērojamām inženierbūvēm, liecina par to, ka Romas impērija inženierbūves attīstības ziņā, tajā laikā bija krietni priekšā visai pasaulei.

Būvējot akveduktu, visvairāk problēmu un rūpju sagādāja nivelēšana. Ja akvedukts gāja pa pēdām upei, tad upes slīpumu varēja izmantot lai noteiktu arī vajadzīgo akvedukta slīpumu. Bet, kad akveduktu romiešu inženieriem vajadzēja ieprojektēt caur kalnu grēdām, noteikt vajadzīgo slīpumu kļuva daudz grūtāk. Nivelēšanas darbos tika izmantots mērinstruments, kas bija 610 cm garš dēlis, kuru varēja nivelēt ar mērauklu, vai piepildot augšpusē izgrebto rievu ar ūdeni. Pieredzējis inženieris, izmantojot šo mērinstrumentu, varēja noteikt slīpumu ar precizitāti 1:2000.

Lai saglabātu akvedukta vajadzīgo slīpumu upes vai aizas šķērsojuma vietās, tika celtas iespaidīgas velvētas tiltu konstrukcijas, kas tika sauktas par viaduktiem, kas turpināja ūdens cauruļvadu ceļu, tur, kur pazemes tuneļi nebija iespējami. Bija vajadzīgi daudzi gadi un milzīgs darbaspēks, lai uzceltu akveduktu ar visiem vajadzīgajiem, daudzajiem pazemes tuneļiem un lielajām velvētajām struktūrām. Darbaspēks sastāvēja no vergiem un kara gūstekņiem. Projekta uzraugs atklāja, ka labāka izturēšanās pret padotajiem, nodrošināja labākus rezultātus; pret vergiem tiešām izturējās ļoti labi un daudzi no tiem beigās kļuva par Romas pilsoņiem.

Kad akvedukts tika izrakts mīkstā zemē, to izklāja ar ķieģeļiem, bet ja to izcirta cietā klintī, to neizklāja vispār. Pirmās virszemes arkas tika būvētas viscaur no akmens, bet vēlāk būvētajos akveduktos galvenās daļas tika būvētas no nelīdzena betona un apšūts ar akmeni. Pie katra akvedukta ūdenstilpnes bija cisterna, kur ūdens nogulsnējās, lai pasargātu netīrumu un gružu iekļūšanu ūdens tuneļos, tas aizkavēja tuneļu aizdambēšanos vai piedūņošanos. Pilsētā katrs akvedukts beidzās akā vai speciālā baseinā. Šiem baseiniem bija 3 notekas- zemākā noteka apgādāja pirtis, mākslīgos avotus, publiskos namus, augstākās notekas apgādāja ļaudis, kas bija speciāli sev iegādājušies šādu noteku. Ūdens, kas pārplūda pāri baseinam, tika izmantots, lai aizskalotu kanalizāciju vai grieztu ūdensratus.

lv.wikipedia.org