Rojas upe
Roja (augštecē Viekste, vidustecē — Ābeļupe) ir upe Ziemeļkurzemē, Talsu un Rojas novados. Sākas kā novadgrāvis pie Valdgales pagasta Pobužiem. Tek pa Ziemeļkursas augstienes Talsu pauguraini, vairākkārt strauji mainot tecēšanas virzienu. Ietek Rīgas jūras līcī pie Rojas. Daļa upes tecējuma (augštece un posms vidustecē pie Rudes) ir iztaisnoti un tīrīti. Vidusteces posms no Sārkastes līdz Mārkciemam tek pa vairāk kā 8 m dziļu ieleju.Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Rude un Roja.
Lielākās pietekas:
Kreisā krasta pietekas
Pūņu grāvis (9 km);
Silupīte (7 km);
Vārzavas strauts (7 km);
Planču valks (9 km);
Zušvalks (6 km);
Velkumupe (16 km).
Labā krasta pietekas
Augšdonavas grāvis (5 km);
Lejasdonavas grāvis (7 km);
Ķeižupe (6 km);
Mazroja (20 km);
Vērums (11 km);
Amulupīte (7 km).
Roja sākas Pobužu apkārtnē (uz rietumiem no Valdemārpils). Šeit tā ir regulēta, un visi trīs upes zari, kas varētu būt Rojas (jeb Viekste, kā to še sauc) pati augštece, atgādina nelielus meliorācijas grāvjus plašos laukos.
Pie Kundumezera Roja pagriežas uz austrumiem un nonāk mežainā ielejā, kuras dziļums pārsniedz astoņus metrus. Rojas vidustece un lejtece Engures līdzenumā veido divus lielus puslokus, kas vērsti uz dienvidaustrumiem un ziemeļrietumiem.
Roja no Lubeskroga (Lubes dzirnavām) līdz Mārkciemam ir viskrāšņākā. Šeit, neregulētai un citādi cilvēka nepārveidotai, Rojai ir dziļa ieleja, tās krastos redzami smilšakmens atsegumi un stāvkrasti. Dažās no tām esot atrastas ļoti radioaktīvas seno bruņuzivju atliekas. Upē neretas ir krāces, krācītes un straujteces, lai arī lielā daļā tecējuma še dominē smilšu vai grants gultne, uz kuras, ērti iekārtojušies, Rojas glāstiem dažviet ļaujas lielāki un mazāki akmeņi.
Ievērojamākie smilšakmens atsegumi šajā posmā ir Lūrmaņu klintis, kas slejas abos Rojas krastos 5 km lejpus Lubekroga pie «Lūrmaņiem». Ar auto vai velosipēdu līdz Lūrmaņu klintīm var nokļūt pa Lubes–Mārkciema ceļu, kas vijas gar Rojas labo krastu (vienlaikus var apskatīt arī Bīlavu Velna laivu). Vietā, kur pa taciņu pāri pļavai var nonākt līdz atsegumiem, ceļa malā ir norāde.
Šeit nepilna kilometra garā posmā Rojas abos krastos upe ir atkailinājusi astoņas tipiskas vidusdevona Burtnieku svītas pelēcīgos un sarkanīgos smilšakmens atsegumus, kurus sedz aleirolīti un māli. Atsegumos ir daudz seklu nišu un dažas nelielas seklas grotas. Klinšu apakšdaļā stiepjas pamatīga ledus iedzīta niša, bet ledus (vai upes nestu koku) sašvīkātas klintis ir pat 3-4 m augstumā. Klintīs ir atrasti arī bruņuzivju pārakmeņojumi. Še izplūst arī avoti. Kopējais klinšu platums ir aptuveni 400 metri, bet augstums sasniedz 5-6 metrus. Jāpiebilst, ka skaistākais laiks klinšu apskatīšanai ir krāsaino lapu laiks rudenī.
Aptuveni pusceļā starp Lubeskrogu un Lūrmaņa klintīm Rojas ielejas kreisajā nogāzē atrodams Lūrmaņa avots.
Lejpus Rudes Roja atkal kļūst līkumaina, lielākajā daļā tecējuma upe plūst lēni. Tomēr arī šajā posmā ir vērojamas krācītes un straujteces ar oļainu un akmeņainu gultni. Arī še virs un zem ūdens savas cietās muguras rāda lielāki vai mazāki, pat lieli akmeņi. Arī šajā posmā tieši upes krastos apdzīvotu māju maz. No kreisā krasta Rojai ir vairākas lielas pietekas, no kurām daudzas, kā tas kurzemnieku mēlē pieņemts, tiek dēvētas par valkiem: Vilkaste, Knatervalks, Planču valks, Jūrenvalks, Velkumupe.
Pēdējos 8 km no Velkumupes ietekas līdz grīvai Roja tek paralēli Rīgas līcim, dziļā ielejā līkumojot starp vairākām kāpu grēdām. Šajā – pēdējā – upes posmā krituma tikpat kā nav, un dažviet izskatās, ka ūdens upē ir stāvošs.
Rojas grīvā ierīkota osta, bet jūrā iestiepjas moli.
Rojas upes baseinā ir lieli mežu masīvi. Plašākie meži pašā Rojas ielejā ir lejpus Tiņģeres. Upes augšteces un vidus-teces baseinā dominē jaukti, egļu un platlapju (bieži sa-stopamas gobas) meži. Upes lejtecē, kā jau tas pienākas piejūras reģionam, dominē priežu mētrājs un sils.
Vairāk lasīt: www.videsvestis.lv
Roja (augštecē Viekste, vidustecē — Ābeļupe) ir upe Ziemeļkurzemē, Talsu un Rojas novados. Rojas kopējais garums ir 78 km, kritums 52 m. Tā ietek Rīgas jūras līcī pie Rojas. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Rude un Roja. Roja ir lieliski laivojama nedaudz paaugstinātā ūdenslīmenī. Ļoti sausās vasarās straujtecēs var nākties izkāpt no laivas un paiet pa seklo ūdeni tai blakus. Nobrauciens ar laivām pa Rojas upi var būt jauka alternatīva, kad atpūta pie jūras sāk iezīmēt garlaicības pazīmes, vai arī Saule aizslēpusies aiz mākoņa. Arī pieredzējušiem laivotājiem Roja sagādās patīkamus pārsteigumus. Ieteicamākais maršruts ir no Rudes līdz Rojai. Visērtākā iekāpšana laivās būs pie t.s. Silu kompleksa (B), kas ir pie trešā tilta no Rudes centra. Sākot no paša Rudes centra tilta (A) jārēķinās ar lejpus esošajiem seklajiem brasliem, kuru asie akmeņi var krietni pabojāt laivas, tāpat vietumis te ir pa kādam koku sagāzumam.
Paaugstināta ūdens līmenī laivojumu var sākt pie Lubes dzirnavām, taču posmā līdz pat Rudei upē būs koku sagāzumi, un laivošanai būs ekspedīcijas garša!
www.upesoga.lv
