Rogovkas katoļu baznīca

Pirmo koka baznīcu Rogovkā 1791.gadā uzcēla jezuīti, tā atradusies Žogotu kapos, aptuveni 3 km attālumā no tagadējās atrašanās vietas Rogovkā. 1799.gadā, pēc toreizējā Zaļmuižas muižkunga Rozenšilda Paulina rīkojuma, nelielo koka baznīciņu pārcēla uz Rogovku, kur tā pastāvēja vairāk nekā 100 gadus, līdz 1898.gadā saņemta atļauja jaunas baznīcas būvei. Veco baznīcu nojauca 1915.gadā, tās altāra vietā, tagadējās baznīcas dārzā, uzstādīja krucifiksu. No vecās baznīciņas vēl tagad saglabājies zvanu tornis ar vairākiem zvaniem, no kuriem vecāko un lielāko sauc par Antonu.

1901.gadā sāka rakt pamatus mūra baznīcai, tas notika diakona A.Kantinieka laikā. 1903.gadā prāvests D.Jasinskis turpina būvdarbus, un jau 1912.gadā baznīcas būvi pabeidz priesteris Martineas. Par baznīcas uzcelšanas gadu tiek uzskatīts 1914.gads, kad baznīca tika konsekrēta.

Nautrēnu (Rogovkas) draudzes baznīca, būvēta no ķieģeļiem Romāņu stilā, ar diviem augstiem torņiem. Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Baznīcā ir F.Kolbes firmā (Vācija) būvētas ērģeles, iegādātas 1939.gadā, tās maksāja 16 000 latu, 2500 latu ērģeļu iegādei ziedoja Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Ērģelēm ir 1542 stabules.

Nautrēnu (Rogovkas) draudze ir viena no lielākajām katoļu draudzēm Latgalē. 30 - jos gados draudzes locekļu skaits bija vairāk kā 9000 cilvēku. Uz šodienu draudzes locekļu skaits ir 3000. Draudzes robežās ietilpst 13 kapsētas.
Nautrēnu draudze devusi visvairāk garīdznieku no visām Latgales draudzēm, tai skaitā ir arī tagadējais VE kardināls Jānis Pujāts.