Rododendri

Rododendri (grieķiski „rhodon” – roze un „dendron” – koks) ir ēriku dzimtas (Ericaceae D.C.) augi – krūmi, retāk koki ar mūžzaļām, daļēji mūžzaļām vai vasarzaļām lapām.

Rododendru ģints izplatīta galvenokārt Ziemeļu puslodes aukstajos un mērenajos apgabalos. Lielākā daļa rododendru sugu izplatītas Austrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā. Tie sastopami arī Amerikā un Eiropā. Rododendri savvaļā nav sastopami vienīgi Dienvidamerikā un Āfrikā. Vairums rododendru sugu izplatītas kalnu apgabalos, lielu ūdensbaseinu, okeānu, jūru, ezeru, upju tiešā tuvumā. Tie sastopami vietās ar mērenu temperatūru, lielu gaisa un augsnes mitrumu. Substrāts, kurā rododendri aug savā dzimtenē, ir skābs (vairums sugu aug vietās ar pH 4,7), ūdens un gaisa caurlaidīgs, ar lielu trūdvielu saturu.

Rododendru ģints ir plaša un daudzveidīga. Botāniķi līdz šim ir aprakstījuši 1200 – 1300 savvaļas sugu. Ir rododendru sugas, kas paceļas virs zemes tikai dažus centimetrus, veidojot blīvas paklājveida audzes, turpretī citi aug kā krūmi un pat lieli koki, sasniedzot 30 m augstumu. Latvijā rododendri aug kā krūmi, sasniedzot apmēram 3 m augstumu. Dažām sugām lapas ir sīkas, tikai 1 cm garas, turpretī citām tās sasniedz pat 60 – 100 cm garumu. Tikpat liela ir arī ziedu lieluma, formas un krāsu dažādība. Zemajām, sīklapu sugām ziedu diametrs nepārsniedz 1 cm, vairumam tas ir 4 – 8 cm, bet ir sugas ar ziedu diametru līdz 20 cm. Arī ziedu krāsa ir ļoti dažāda: balta, rožaina, sarkana, violeta, purpura ar dažādiem pārejas toņiem. Pēc formas rododendru ziedi var būt riteņveida, plati piltuvveida, piltuvveida, zvanveida, stobrveida.

Šī lielā rododendru ģints daudzveidība arī nosaka tik lielo rododendru popularitāti pasaulē. Salīdzinot ar citiem dekoratīvajiem augiem, kurus cilvēce kā kultūraugus pazīst vairākus tūkstošus gadu, rododendrus dārzos sāka kultivēt salīdzinoši nesen – 17. gs. (kopš 1656. g.). Šajā trīs gadsimtus garajā, rododendru kā kultūraugu, vēsturē selekcionāri ir izaudzējuši vairāk nekā 13000 rododendru šķirņu. Mūsdienās dārzu arhitekti gandrīz nevienu dārzu neplāno bez rododendriem, jo tiem ir ļoti lielas izvēles iespējas, ko sniedz šīs ģints augu ārkārtīgi lielā dažādība.

Latvijā rododendrus sāka audzēt 19. gs. 20-jos gados un šodien tie ir ļoti izplatīti gan privātajos dārzos, gan sabiedriskajos apstādījumos.

www.rododendri.lu.lv