Robežnieki

Robežnieki (latgaliešu: Rūbežnīki), agrāk arī Pustiņa (Pūstine), ir ciems Krāslavas novada Robežnieku pagastā, pagasta centrs. Izvietojies pagasta vidusdaļā starp Ormijas un Lielo Gusena ezeriem 32 km no novada centra Krāslavas un 282 km no Rīgas.

Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Pustiņas muižas (krievu Пустынь, poļu Pustyń) centra. Izaugusi padomju gados kā ciema padomes un kolhoza «Robežnieki» ciemats. Robežniekos atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, tautas nams, bibliotēka, feldšeru un vecmāšu punkts, pasta nodaļa, novadpētniecības muzejs, veikals, Pustiņas katoļu baznīca, eksotisko putnu minizoodārzs, viesu māja. Lielā Gusena ezera krastā Robežnieku pilskalns (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis) un Tabores dabas izziņas taka.
lv.wikipedia.org

Robežnieku pagasts
Līdz 1938. g. Robežnieku pagasts tika saukts par Pustiņas pagastu, kas līdz 1920. g. piederēja Krievijas Vitebskas guberņai. Domājams, ka Pustiņas nosaukums radies pēc Livonijas kara, kad Daugavas baseinā plosījusies epidēmija, cilvēki izmiruši, palikusi tukša vieta (krievu «pustiņa» - tuksnesis, tukša vieta). 1935. g. Pustiņas (Robežnieku) pagasta platība bija 13 247 ha. 1945. g. Robežnieku pagastā izveidoja Joniņu, Novļānu, Pleiku un Robežnieku ciemu, bet pagastu 1945. g. likvidēja. 1954. g. Robežnieku ciemam pievienoja Novļānu ciemu, 1979. g. - Joniņu ciemu. 1990. g. Robežnieku ciema teritorijā atjaunots Robežnieku pagasts. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bij. Robežnieku pag. pievienota tag. Indras pagastam.

DABA
Robežnieku pagasts atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurai-nē. Reljefs izteikti paugurains, abs. augstums vairākās vietās pārsniedz 170 m vjl. Augstākie pauguri atrodas Skuķos (Maišeļu kalns - 179,3 m vjl.), pie Sļepuru ez. (178,5 m), Meņgovas meža malā (177,7 m). Dagdas pauguraini saposmo DA-ZR virzienā orientētas grēdas, starp tām atrodas ielejveida pazeminājumi un subglaciālas vagas. Vienā no šādām vagām iegūluši vairāki dziļi ezeri. Liel. no tiem ir Gusena ez. (pl. 120 ha, vid. dziļ. 9,3 m, liel. - 38,0 m); ezerdobe līčaina, ir vairākas pussalas (Pilskalna, Baidakovas pussala, Dvorskij park) un salas (liel. sala atrodas Z daļā); Z krasts stāvs, citi krasti pārsvarā lēzeni, ietek grāvji un blakusezeru notekas (Mateika ez. pl. 16,4 ha, Žabinka -10,2 ha). Ezerā mīt piles, kāpelētājķauķi. gārņi. Uz ZR no Gusenu ez. stiepjas Ormijs (pl. 66,4 ha, gar. 2,2 km, liel. plāt. 0,5 km, vid. dziļ.
9,4 m, liel. - 43,0 m. 1,2 ha liela sala, krasti stāvi vai slīpi, dibens smilšains, vietām akmeņi, bedres), Garais ez. (otrais dziļākas ezers Latvijā: pl. 71,2 ha, gar. 3,4 km, plāt. 0,3 km, vid. dziļ. 16,5 m, liel. - 56 m, ezerā mīt līdakas, asari) un Ildžs (24,9 ha). No Gusena ez. uz DA sub-glaciālajā vagā atrodas Sļepuru ez. (16,4 ha) un daļa Belojes ez. (koppl. 41,3 ha, Latvijā- 35,3 ha, vid. dziļ. 4,4 m). Pārējie ezeri: Nau-ļānu ez. (pl. 55,0 ha, liel. dziļ. 10,0 m, krasti nolaideni, apkārt pļavas, dibens līdzens, smilšains, ir 2 ha liela sala), Mošņica (10 ha), Čornojes ez. (8 ha), Medvedka (7,9 ha), Suhorukovas ez. (4,7 ha), Trudiņka (4,4 ha), Orļinoje (8 ha). Pagasta R robežu veido Indrica (Indra - Daugavas labā pieteka), D tek Indricas pieteka Kaļedovka ar Samaņicu. ZA robežu veido Asūnīca (Sarjankas labā pieteka), Ormija ezeru ar Suhorukovas ez. savieno Ormjanka. Pagastā sākas Daugavas pieteka Rosica un tās pieteka Berjozovka (abas upes ieplūst Baltkrievijas teritorijā). 26% pagasta platības aizņem meži (Borovina, Brogu, Jalovas, Kuhlišku, Meņgovas, Pī-zānu mežs, Mošņica). Purvi nelieli - Ikažencu, Maišeļu, Zabolotjes purvs.
kraslava.lv