Rikavas katoļu baznīca

Rikavas Dieva apredzības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Rēzeknes novada Rikavas pagasta centrā Rikavā. Viena no izcilākajām vēlīnā klasicisma sakrālajām celtnēm Latgalē. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Vēsture

Pirmā baznīca Rikavā bija būvēta 18. gadsimta otrajā pusē, tā bija koka celtne, ko uzcēla par Viļānu un Rikavas muižkunga Miķeļa Rika līdzekļiem. Dievnamu aprūpēja Viļānu baznīcas bernardiešu mūki un tas atradās ceļa Viļāni – Bikava malā, starp Rēzeknes un Liužas upēm.

Pašreizējo dievnamu uzcēla 1829. gadā par muižkunga Antonija Rika līdzekļiem un tas veltīts dievišķās providences jeb apredzības godam.

Eksterjers

Baznīca ir celta doriešu stilā, apmesta un kaļķiem krāsota mūra ēka ar cinka skārda jumtu. Tai virs priekšējās fasādes ir mazs tornītis, kurā atrodas viens zvans. Ieejas durvis no gala, sāniem un no sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, ko ieslēdz mūra žogs. Netālu no baznīcas atrodas Rikavas kapsēta, kurā apbedīti vairāki priesteri – Klements Tarvids, Jānis Višņevskis, Jānis Garjānis, Simons Missunas un atrodas Riku dzimtas kapliča – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

Interjers

Dievnams ir viennavas celtne ar cementa flīžu grīdu un koka griestiem, kas ir mazliet izliekti un apmesti. Kora telpās atrodas senas ērģeles ar zvaniem. Ir divas sakristejas, kuras kalpo par ģērbkambari un noliktavu.

Dievnamā ir trīs altāri. Galvenajā jeb centrālajā atrodas Dievmātes glezna "Assumpta in coelis". Kreisās puses altārī ir liela Jēzus Sirds altārglezna, bet labajā – Svētā Antona glezna. Sānu altāri un ambons izvietots aiz dievgalda. Baznīcas liturģiskais inventārs ir saglabāts ļoti labā stāvoklī, aplūkojamas ir bagātīgi izšūtas altāra segas. Labajā pusē, pie Svētā Antona altāra redzama akmens plāksne ar uzrakstu, zem kuras atrodas dievnama cēlāja Antonija Rika kaps.
lv.wikipedia.org