Rietumu tūja (thuja occidentalis)

Rietumu tūja (Thuja occidentalis L.)

Rietumu tūja - angliski: northern white Cedar; vāciski: Abendländischer Lebensbaum; krievu: туя западная

Apraksts:
Vidēja lieluma (augstums 3-17 m) ciprešu dzimtas mūžzaļš krūms vai koks. Miza pelēkbrūna, plēkšņaina, vecākiem kokiem atlobās. Skujas zaļas, zvīņveida (ga 0.2-0.4 cm), sakārtotas jumstiņveidīgi. Vīrišķie "ziedi" sīki, ieapaļos sastatos (strobilos) tuvu zaru galiem skuju žāklēs. Putekšņlapu skaits 4-6. No sievišķajiem "ziediem", kas atrodas ieapaļos vai iegarenos sastatos zaru galos, vēlāk veidojas iegareni čiekuri (ga 0.8-1.5 cm). Negatavi čiekuri dzeltenbrūni, nogatavojoties koksnaini, pelēkbrūni. Čiekuru sedz 3-4 pāri krustenisku, ādainu zvīņu. Sēklas spārnainas, ar 2 sveķu dziedzeriem, nogatavojas vēlu rudenī. "Zied" jūnijā, jūlijā.

Izplatība:
Ziemeļamerikā savvaļā ASV Atlantijas piekrastē un Kanādā sastopama suga. Eiropā ļoti populārs krāšņumaugs.

Latvijā bieži kultivē.

Biotopi:
Audzē dažādos apstādījumos.

Īpašas norādes:
Dekoratīva suga.
www.latvijasdaba.lv

Izplatība. Savvaļā aug Ziemeļamerikas austrumu daļā no Atlantijas okeāna piekrastes austrumos līdz Manitobas pavalstij rietumos, no Lielo ezeru reģiona dienviddaļas līdz Džeimsa līcim ziemeļos. Atsevišķas, izolētas populācijas atrodas arī citos ASV štatos uz dienvidiem no Lielajiem ezeriem, no 0 līdz 900m augstumam. Eiropā introducēta 1534.gadā Francijā, pēc Žaka Kartjē (Jacques Cartier) vadītās ekspedīcijas uz Z-Ameriku.

Morfoloģija. Mūžzaļš, vidēji liels koks ar piramidālu līdz olveida vainagu. Augstums 10-20m ar retiem izņēmumiem arī augstāks, vainaga platums līdz 5m. Stumbra diametrs parasti līdz 0,9m, mēdz dalīties sekundārajos stumbros. Miza sarkanbrūna jauniem augiem un pelēkbrūna novecojot. Veciem kokiem miza lentveidīgi nolobās. Bieži veido līku augumu. Zari izplesti, vēdekļveida. Skujas zvīņveida, 3-5mm garas, zaļas. Čiekuri ovāli, līdz 8mm gari, gaiši brūni. Koksne sarkanbrūna, mīksta, taču mehāniski ļoti izturīga, nebojā trupe.

Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Izturīga pret izplūdes gāzēm. Laba ziemcietība. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Lai saglabātu vainaga formu un dekorativitāti, tas aptuveni divas reizes gadā jāapgriež.

Nozīme. Ļoti dekoratīva suga. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan atsevišķi soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām, dzīvžogos un alejās. Skuju ekstraktus izmanto farmācijā. Koksni izmanto amatniecībā, būvkonstrukcijās un kanoe būvniecībā.
database.smartgardens.eu

Rietumu tūja (Thuja occidentalis), labāk zināma kā dzīvības koks vai tūja, ir mūžzaļš ciprešu dzimtas koks, kas labvēlīgos dzīves apstākļos sasniedz pat 20 metru garumu. To zari ir mīksti, plakani. Zaru augšējā puse ir tumši zaļa, bet apakšējā – gaiši zaļa. Dzīvības koka skujas ir īpatnējas, sagūlušas viena pār otru un līdzinās zvīņām, bet miza ir oranžbrūna, brūna vai pelēkbrūna, un veciem kokiem tā lobās.

Tūju formu dažādība ir ļoti plaša – tās ir gan apaļas, koniskas, kolonnveida, stabveida, pārkarenas, gan  olveida, ovālas, šauras, platas, gan augstas un zemas, regulāras un neregulāras. Arī to krāsu dažādība variē no siltajiem līdz augstajiem toņiem: tās ir gan zaļas, zilganas, gan dzeltenas un rūsganas, turklāt katrai krāsai vēl ir savas toņu gammas.  Dažas šķirnes ziemā un rudenī maina krāsu, citas visu gadu ir raibām skujām. Tā kā tūju krāsu dažādība ir ļoti plaša, tad tā paver plašas iespējas variēt, piemēram, pat vienā dzīvžogā kombinējot dažādu toņu tūjas, eksperimentēt rosina kokaudzētava “Laukezers” speciālisti. Tā kā Latvijā ir vairākas kokaudzētavas, kas specializējušās skujeņu audzināšanā, kā, piemēram, Baltezers, Laukezers, Bīlasti, LVM lielākās kokaudzētavas Strenči un Kalsnava, kā arī dažādu kolekciju un nestandarta tūju materiālu var atrast stādaudzētavās Arumi, Dimzas, Zaļais serviss, Streņģes, tad problēmām ar dažādu formu un nokrāsu tūju iegādi nevajadzētu rasties.

Tūjas savu īpašību dēļ ir izcils dzīvžoga materiāls - tās ir augšanas ziņā mazprasīgas, spēj augt gan sausās, gan mitrās vietās, taču īpaši labi dzīvības koks tomēr jutīsies mitrās vietās, bet lielu sausumu izturēs slikti, tāpat kā pārmērīgu mitrumu, jo šādos apstākļos Rietumu tūjas var pastiprināti saslimt ar dažādām sēnīšu saslimšanām un pat iet bojā. Tas ir ēncietīgas, bet var augt arī pilnā saulē, ideālā atrašanās vieta būtu daļēji noēnota līdz saulaina.  Dzīvības kokam vislabāk patiks smilšaina, ar humusu bagātināta augsne. Augsnes pH sastāvam būtu jābūt viegli skābam līdz sārmainam. Tūjas ir arī ilgmūžīgas, cērpjamas, veidojamas – tieši pārsvarā šo apsvērumu dēļ Rietumu tūju izvēlas dzīvžogiem, taču tās izskatīsies lieliski arī kā atsevišķs koks vai koku grupa dārza kopējā ainavā. Tā kā tūjas ir ļoti izturīgas arī pret izplūdes gāzēm, tad tās ir iemīļots košumaugs arī pilsētās.

Populārākās Rietumu tūju šķirnes ir:
Rietumu tūja Brabant - ātraudzīga, vitāla tūju šķirne, kas sasniedz 4 - 5m augstumu un 1,5 m platumu. Brabant tūja veido izteiktu konusveida vainagu, kas ir viegli cērpjms. Laba īpašība ir ātrā augšanas un atjaunošanās spēja, kas šai tūjai īpaši raksturīga.

Rietumu tūja Smaragd -  tūju šķirne ar kompaktu, konisku vainagu. Sasniedz ap 3 m augstumu un 1,2 m platumu, tai raksturīgas skaistas, gaiši zaļas skujas. Šīs šķirnes tūjas veido precīzas formas vainagus, kas glezni izskatās gan dzīvžogos, gan grupās.

Rietumu tūja Wagnerii - sasniedz ap 3 metru augstumu, platumā 1,5 metri, lapojums ir tumši zaļš, ziemā rūsgans, zarojums olveida, blīvs.

Rietumu tūja Columna -  sasniedz 5 - 8 m, platumā 0,6 - 1 m. Liela auguma kolonnveida koks ar tumši zaļām skujām. Stāda ik pēc 0,6 - 0,7 m, piemērotas dzīvžogiem.

Rietumu tūja Holmstrup - ātraudzīga konusveida šķirne līdz 4 m augsta un 0,8 m plata, ar nedaudz spirālveida sagrieztiem zariem, zaļām skujām.
www.darzs.lv