Raiņa bulvāris 19, Rīga

Rīgā, Raiņa bulvārī 19 atrodas Latvijas Universitātes (bijušais Rīgas Politehnikums) ēka.
www.lu.lv

Ēkas pirmais korpuss gar Raiņa bulvāri tiek pabeigts 1869. gadā, korpusi gar Merķeļa ielu - 1876. gadā, gar Inženieru ielu - 1883. gadā, arhitekts Gustavs Ferdinands Aleksandrs Hilbigs. Ēkas korpuss Arhitektu ielā pēc tādām pašām formām tiek uzbūvēts 1909.gadā, arhitekts Oto Hofmans.

Latvijas Universitātes Lielā aula ir Latvijas Universitātes svinību zāle. 1929. gadā tika uzsākta apjomīga pašreizējās LU galvenās ēkas pārbūve. Pēc arhitekta Ernesta Štālberga projekta tās iekšējā pagalmā vispirms tika izbūvēta studentu garderobe, studentu ēdnīca un citas palīgtelpas pagrabstāvā. Divus gadus vēlāk tika apstiprināts jauns projekts, kurā tika plānots virs garderobes izbūvēt jaunu svinību zāli – Lielo aulu. Lielā aula (kas tolaik tika dēvēta par Jauno aulu) tika atklāta un iesvētīta 1935. gada 28. septembrī.
lv.wikipedia.org

Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1586
Informācijas telefons: 67034444 (LU iekšējā tīklā 4444),
Fakss: 67225039
E-pasts: lu@lu.lv
Arhīva e-pasts: arhivs@lu.lv  
E-pasts elektroniski parakstītiem dokumentiem: lietvediba@lu.lv
www.lu.lv

Vēsture
Latvijas Universitātes galvenā ēka ir vecākā augstskolu ēka Latvijā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kuras tēls daudzu apziņā nenoliedzami ir kļuvis par simbolu jēdzienam augstākā izglītība. Ēkas tapšanas vēsture cieši saistīta ar Rīgas Politehnikumu (1862-1915). XIX gadsimtā Rīga pamazām kļūst par vienu no modernākajām Baltijas guberņu lielpilsētām ar attīstītu daudznozaru rūpniecību, satiksmi un tirdzniecību. Notiekošās pārmaiņas radīja pieprasījumu pēc jauniem speciālistiem tehniskajās un dabaszinātnēs, lai būtu iespējas izmantot ne vien esošos zinātnes sasniegumus, bet arī piedāvāt jaunus attīstības virzienus. Rīgas Politehnikums paredzēja plaša profila speciālistu sagatavošanu un bija pirmā politehniskā augstākā mācību iestāde Krievijas impērijā, kuras sastāvā tolaik ietilpst arī Latvija.

Mācības Rīgas Politehnikums uzsāk īrētās telpās, bet drīz vien pēc arhitekta Gustava Hilbiga (1822-1887) veidotā projekta 1866. gadā uzsākta speciāli augstskolas vajadzībām paredzētas ēkas celtniecība Raiņa (tolaik – Troņmantnieka) bulvārī 19, kuras pirmais korpuss tiek pabeigts 1869. gadā. Mācību iestādei attīstoties, ēku pakāpeniski paplašināja – trīs kārtās līdzīgās arhitektūras formās tiek uzcelti papildus korpusi, tādējādi aptuveni četrdesmit gadu laikā top vienots ēku ansamblis ar plašu iekšpagalmu, kurš atrodas atsevišķā kvartālā starp četrām ielām – Raiņa bulvāri, Merķeļa ielu, Inženieru ielu un Arhitektu ielu.

Monumentālās augstskolas ēkas vecākā daļa ar neoromānikas, renesanses un bizantiešu arhitektūras stilu iezīmēm tika veidots pēc sava laika mācību iestāžu būvniecības tradīcijām. Ar romānikai raksturīgu simetriskumu celtnes centrālai daļai abās pusēs piekļauti ēkas spārni, kuros atrodas mācību telpas. Centrālajā daļā izvietots vestibils, centrālās kāpnes un svinību zāle (Mazā aula). Savdabīgu vertikālu akcentu bez paaugstinātas vertikālās daļas centrālajam rizalītam piešķir observatorijas tornis. Universitātes centrālās kāpnes – pandusus, ar kuriem saistīti nostāsti un leģendas, rotā divi četržuburu čuguna lukturi. Kopumā ēka harmoniski iekļaujas Rīgas centrālajā apbūvē un pilsētvidē, pateicoties precīzajiem būvnoteikumiem, kas XIX gadsimtā regulēja jaunu ēku celtniecību. Pēc Politehnikuma likvidēšanas, ēku savā īpašumā iegūst Latvijas Universitāte.

Ēkas fasāde
Ēkas fasādes, kuras izveidei pievērsta liela uzmanība, būvei izmantoti gan no Anglijas ievesti, gan Pērnavas apriņķī ražoti dzeltenīgi ķieģeļi un rotāšanai paredzētas glazētu violetu plātnītes, kas atdzīvina masīvās ķieģeļu ārsienas. Universitātes nama centrā redzami dekoratīvi čuguna atlējumi, kas attēlo bijušo Baltijas guberņu – Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas – ģerboņus. No Baltijas guberņu ģerboņiem centrā atrodas Vidzemes ģerbonis, virs kura aplūkojams Rīgas Politehnikuma dibināšanas gadaskaitlis – 1862. Nedaudz zemāk redzams Sāmsalas ģerbonis ar uzrakstu vācu valodā Das Wort Gottes bleibt ewig (Dieva vārds pastāv mūžīgi). Virs ģerboņiem izvietoti ciļņi ar simboliski attēlotām deviņām tehniskajām zinātņu nozarēm – fizika, ķīmija, mehānika, tridzniecība, inženierzinātne, arhitektūra, lauksaimniecība, mērniecība, un navigācija – kādas bija apgūstamas Rīgas Politehnikumā. Šie ciļņi ir veidoti pēc Rīgas Politehnikuma profesora Džona Klarka (1830-1905) zīmētajām skicēm. Jumta balustrādes un stūra tornīšu detaļas atlietas no čuguna.

Universitātes ēkas centrālās fasādes augšdaļas vidū sākotnēji atradās Rīgas pilsētas ģerbonis, kurš 1938. gadā tika pārvietots uz Merķeļa ielas korpusa fasādi un joprojām ir tur aplūkojams. Šī ģerboņa vietu ieņēma Latvijas Republikas ģerbonis, kuru padomju gados nomainīja uz Latvijas Padomju Sociālistiskās republikas ģerboni. 1990. gadā tika atjaunots neatkarīgās Latvijas Republikas ģerbonis.
www.lu.lv

Uzņēmumi, kas atrodas adresē Rīga, Raiņa bulvāris 19

 www.firmas.lv

Arhitekts Gustavs Ferdinands Aleksandrs Hilbigs
(1822-1887)

1888. gadā no Vācijas Rīgā ieradās Gustavs Ferdinands Aleksandrs Hilbigs. Viņu uzaicināja par būvmākslas profesoru jaundibinātajā Rīgas Politehnikumā, vālākajā Rīgas
Politehniskajā institūtā. Kad 1869. gadā tur atklāja Arhitektūras fakultāti, viņš kļuva tās pirmais dekāns. Pēc G. Hilbiga projekta uzcēla Politehnikuma, tagad Latvijas Universitātes ēku Raiņa bulvārī 19.

G. Hilbigs publicējis arī savam laikam novatoriskus teorētiskos pētījumus par 19.gs. būvmākslas stilistiku, bet kopā ar savu dēlu arhitektu un arī Politehnikuma pedagogu Hermani Oto Hilbigu (1860-1939) uzcēla Sv. Pāvila baznīcu (1887).
jaunarajs.com