Raibeņi

Raibeņu dzimta (Nymphalidae)

Raibeņu dzimta (Nymphalidae) ir lielākā zvīņspārņu kārtas (Lepidoptera) dzimta, kas pieder pie dižtauriņu virsdzimtas (Papilionoidea). Tā apvieno vairāk kā 6100 sugas, kas tiek iedalītas 559 ģintīs un 12 apakšdzimtās. Raibeņu dzimtas sugas sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros reģionus. Raibeņu dzimtas sugas Latvijā ir vienas no pazīstamākajām un biežāk sastopamajām tauriņu sugām. Kopumā Latvijā sastopamas 57 sugas. Izplatītākais raibeņu dzimtas pārstāvis ir nātru raibenis (Aglais urticae). Šis tauriņš ir arī viens no pirmajiem Latvijas pavasarī novērojamajiem tauriņiem. Dažas sugas, piemēram, dadžu raibenis (Cynthia cardui) un lielais nātru raibenis (Vanessa atalanta) no dienvidiem veic masveida pārlidojumus.

Morfoloģija
Daudzas raibeņu dzimtas sugas ir košas un krāsainas. Tomēr krāšņas visbiežāk ir spārnu virspuses, bet apakšpuses ļoti bieži ir pelēcīgas un neuzkrītošas. Daudzas sugas ar sakļautiem spārniem izskatās kā vecas koku lapas. Reizēm spārnu apakšpuses ir ļoti gaišas, radot gandrīz neredzamības efektu, saplūstot ar apkārtējo vidi. Pieaugušiem tauriņu tēviņiem pirmais kāju pāris ir mazāks vai pat gandrīz neesošs, tādēļ, piemēram, angļu valodā šo dzimtu mēdz saukt arī par četrkāju tauriņu dzimtu (four-footed butterflies). Mazās priekškājas parasti tiek piespiestas pie ķermeņa apakšpuses un tām pilnībā nav nekādas funkcionālas nozīmes. Arī mātītēm gandrīz visām sugām ir samazinātas priekškājas, bet ir trīs izņēmumi - Libythea, Pseudergolis un Calinaga ģintīm. Taustekļu gali ir sabiezināti un tiem atkarībā no sugas var būt dažāda forma. Raibeņu kāpuri ir mataini vai dzeloņaini.

Raibeņu dzimtas sugas ir lieli vai vidēji lieli tauriņi. Lielākais raibenis Latvijā ir apšu raibenis (Limenitis populi), mātītei spārnu izplētums var sasniegt 10 cm. Šos tauriņus nereti var novērot uz meža ceļiem pie lietus peļķēm, kur tie sūc ūdeni.

Ekoloģija
Latvijā daļa sugu pārziemo kā pieauguši tauriņi. Līdz ar to jau pirmajās siltajās pavasara dienās tie ātri uzsilst un izlido. Dažādām sugām ir dažāds attīstības cikls, tādēļ visu silto sezonu var novērot dažādas raibeņu sugas. Raibeņi mājo dažādos biotopos, pilsētas ieskaitot, bet biežāk tie novērojami mežmalās, meža laucītēs, pļavās un citās vietās, kas ir saulainas un pasargātas no vēja. Raibeņu dzimtas pieaugušie tauriņi barojas ar dažādu ziedu nektāru. Kāpuri atbilstoši sugai barojas ar dažādu lakstaugu lapām.

Sistemātika
Raibeņu dzimtas sugas Latvijā

Garspārnu raibeņu apakšdzimta (Heliconiinae)
- Atraitnīšu raibeņu cilts (Argynnini)
  - Atraitnīšu raibeņi (Argynnis)
    - Atraitnīšu raibenis (Argynnis laodice, Pallas, 1771)
    - Lielais atraitnīšu raibenis (Argynnis adippe, Denis & Schiffermüller, 1775)
    - Lielais meža raibenis (Argynnis paphia, Linnaeus, 1758)
    - Mazais atraitnīšu raibenis (Argynnis niobe, Linnaeus, 1758)
    - Parastais perlamutra raibenis (Argynnis aglaja, Linnaeus, 1758)
  - Brūnvālīšu raibeņi (Brenthis)
    - Brūnvālīšu raibenis (Brenthis ino, Rottemburg, 1775)
  - Papuves raibeņi (Issoria)
    - Papuves raibenis (Issoria lathonia, Linnaeus, 1758)
  - Purvraibeņi (Boloria)
    - Agrais purvraibenis (Boloria euphrosyne, Linnaeus, 1758)
    - Dzērveņu raibenis (Boloria aquilonaris, Stichel, 1908)
    - Lielais purvraibenis (Boloria frigga, Thunberg, 1791)
    - Lielais vijolīšu purvraibenis (Boloria titania, Esper, 1793)
    - Mazais purvraibenis (Boloria freija, Thunberg, 1791)
    - Mazais vijolīšu purvraibenis (Boloria dia, Linnaeus, 1767)
    - Parastais purvraibenis (Boloria selene, Denis & Schiffermüller, 1775)
    - Sūreņu purvraibenis (Boloria eunomia, Esper, 1799)
Lielo raibeņu apakšdzimta (Limenitidinae)
- Lielo raibeņu cilts (Limenitidini)
  - Lielie raibeņi (Limenitis)
    - Apšu raibenis (Limenitis populi, Linnaeus, 1758)
    - Sausseržu raibenis (Limenitis camilla, Linnaeus, 1764)
Raibeņu apakšdzimta (Nymphalinae)
- Pļavraibeņu cilts (Melitaeini)
  - Mežu pļavraibeņi (Euphydryas)
    - Ošu pļavraibenis (Euphydryas maturna, Linnaeus, 1758)
    - Skabiozu pļavraibenis (Euphydryas aurinia, Rottemburg, 1775)
  - Pļavraibeņi (Melitaea)
    - Baldriānu pļavraibenis (Melitaea diamina, Lang, 1789)
    - Ceļteku pļavraibenis (Melitaea didyma, Esper, 1778)
    - Lielais pļavraibenis (Melitaea phoebe, Denis & Schiffermüller, 1775)
    - Mauragu pļavraibenis (Melitaea cinxia, Linnaeus, 1758)
    - Parastais pļavraibenis (Melitaea athalia, Rottemburg, 1775)
    - Veroniku pļavraibenis (Melitaea aurelia, Nickerl, 1850)
- Raibeņu cilts (Nymphalini)
  - Āzijas raibeņi (Araschnia)
    - Mazais nātru raibenis (Araschnia levana, Linnaeus, 1758)
  - Jāņogu raibeņi (Polygonia)
    - Jāņogu raibenis (Polygonia c-album, Linnaeus, 1758)
  - Nātru raibeņi (Aglais)
    - Acainais raibenis (Aglais io jeb Inachis io, Linnaeus, 1758)^[5]
    - Nātru raibenis (Aglais urticae, Linnaeus, 1758)
  - Raibeņi (Nymphalis)
    - Augļkoku raibenis (Nymphalis polychloros, Linnaeus, 1758)
    - Bērzu raibenis (Nymphalis antiopa, Linnaeus, 1758)
    - Kārklu raibenis (Nymphalis xanthomelas, Esper, 1781)
    - Vīksnu raibenis (Nymphalis vaualbum, Denis & Schiffermüller, 1775)
  - Sarkanie admirāļi (Vanessa)
    - Dadžu raibenis (Vanessa cardui, Linnaeus, 1758)
    - Lielais nātru raibenis (Vanessa atalanta, Linnaeus, 1758)
Samteņu apakšdzimta (Satyrinae)
- Palmu samteņu cilts (Elymniini)
  - Eglāju samteņi (Pararge)
    - Eglāju samtenis (Pararge aegeria, Linnaeus, 1758)
  - Gāršas samteņi (Lopinga)
    - Gāršas samtenis (Lopinga achine, Scopoli, 1763)
  - Noras samteņi (Lasiommata)
    - Agrais samtenis (Lasiommata petropolitana, Fabricius, 1787)
    - Mūru samtenis (Lasiommata megera, Linnaeus, 1767)
    - Noras samtenis (Lasiommata maera, Linnaeus, 1758)
- Samteņu cilts (Satyrini)
  - Brūnuļu apakšcilts (Erebiina)
    - Brūnuļi (Erebia)
      - Gāršas brūnulis (Erebia aethiops, Esper, 1777)
      - Pļavas brūnulis (Erebia medusa, Denis & Schiffermüller, 1775)
      - Purva brūnulis (Erebia embla, Thunberg, 1791)
      - Sila brūnulis (Erebia ligea, Linnaeus, 1758)
  - Raibo samteņu apakšcilts (Melanargiina)
    - Raibie samteņi (Melanargia)
      - Raibais samtenis (Melanargia galathea, Linnaeus, 1758)
  - Samteņu apakšcilts (Satyrina)
    - Purva samteņi (Oeneis)
      - Purva samtenis (Oeneis jutta, Hübner, 1806)
    - Silsamteņi (Hipparchia)
      - Lielais silsamtenis (Hipparchia alcyone, Denis & Schiffermüller, 1775)
      - Parastais silsamtenis (Hipparchia semele, Linnaeus, 1758)
  - Sīksamteņu apakšcilts (Coenonymphina)
    - Sīksamteņi (Coenonympha)
      - Lauka sīksamtenis (Coenonympha arcania, Linnaeus, 1761)
      - Meža sīksamtenis (Coenonympha hero, Linnaeus, 1761)
      - Parastais sīksamtenis (Coenonympha pamphilus, Linnaeus, 1758)
      - Pļavas sīksamtenis (Coenonympha glycerion, Borkhausen, 1788)
      - Purva sīksamtenis (Coenonympha tullia, Müller, 1764)
  - Vēršacīšu apakšcilts (Maniolina)
    - Parastie samteņi (Aphantopus)
      - Parastais samtenis (Aphantopus hyperantus, Linnaeus, 1758)
    - Siena vēršacīši (Hyponephele)
      - Siena vēršacītis (Hyponephele lycaon, Rottemburg, 1775)
    - Vēršacīši (Maniola)
      - Pļavas vēršacītis (Maniola jurtina, Linnaeus, 1758)
Zaigraibeņu apakšdzimta (Apaturinae)
- Zaigraibeņi (Apatura)
  - Apšu zaigraibenis (Apatura ilia, Denis & Schiffermüller, 1775)
  - Kārklu zaigraibenis (Apatura iris, Linnaeus, 1758)

lv.wikipedia.org

Raibeņi ir daudzveidīga tauriņu dzimta, kuru Latvijā pārstāv 57 sugas. Tie pavasara tauriņi, par kuriem vēsta ticējumos un ar kuriem cilvēki saskaras visbiežāk, pieder Nymphalinae apakšdzimtai, kurai gan nav latviskais nosaukums, taču tos nosacīti varētu saukt par “īstajiem raibeņiem”. No šīs apakšdzimtas pie mums ir sastopamas 10 sugas.

Šajā raibeņu apakšdzimtā ietilpst g.k. lieli un vidēji lieli dienastauriņi, starp kuriem ir gan ‘klasiski’ oranži melni krāsotie raibeņi, kas varbūt ir nedaudz grūtāk atšķirami, gan tādas viegli atšķiramas sugas kā acainais un bērzu raibenis. Daļai sugu ir kopīgaiezīme -‐ tie pārziemo kā pieauguši tauriņi. Tas ļauj tiem pirmajās siltajās dienās ātri uzsilt un kļūt par pirmajiem pavasara tauriņiem, kas ir redzami dabā. Līdz ar to pavasaris un vasara otrā puse, kad tauriņiem ir attīstījusies jaunā paaudze, ir īstais laiks šo tauriņu vērošanai. Tiesa, ir arī sugas, kas ir sastopamas arī vasaras vidū – līdz ar to var teikt, ka praktiski visu silto sezonu būs iespēja ieraudzīt vismaz vienu no šeit minētajām sugām.

Šīs sugas var būt sastopamas praktiski jebkur, tomēr vairāk to ir ārpus pilsētām – mežmalās, meža laucītēs, pļavās u.c. – īpaši aizvējā un saulainākās vietās. Pavasarī šos tauriņus biežāk var ieraudzīt, sildoties saulē ar pavērtiem spārniem, bet vasarā un vasaras otrajā pusē, kad ir vairāk saplaukuši dažādi ziedi, – barojoties ar to nektāru.
dabasdati.lv

Lasīt tālāk

1 2

Dadžu raibenis uz kaķumētras