Raganu katls

Siguldā, Daudas upes lejā, pavisam netālu no Daudu mājām, atrodas dziļa pusapaļa smilšakmens piltuve – grava, ko sauc par Raganu katlu. Viena puse ir it kā nošķelta un atveras uz upes ieleju.

Raganu katls ietilpst Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā, kuru var apmeklēt tikai zinātniski pētnieciskos nolūkos ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālu atļauju. Tāpēc Raganu katlu var apskatīt vienīgi no kanjona augšējā skatu punkta.
www.tiekamiesdaba.lv

Raganu katls ir milzīga sufozijas piltuve jeb grava, kura izveidojusies dažādu ūdensteču darbības rezultātā. Šī grava no ielejas puses izveidojusies kā daļēji nošķelts 30m augsts un 20m plats cilindrs. Klinšu sienu maksimālais augstums ir 20 metri. Tā iekšpuse atgādina ģeoloģijas muzejā izvietotu panorāmu, kas raksturo iežu sagulumu, slāņu uzbūvi, iežu slāņojumu un krāsu izmaiņas.

Raganu katla smilšakmenī atsedzas Gaujas un Amatas svītas slāņi, kuros vijas sarkanas mālu iegulu un aleirolītu josliņas. Raganu katla rietumu malas lejasdaļā ir neliela, skaista ala, no kuras iztek neliels strauts. Raganu katls pazīstams kā filmas „Būris” uzņemšanas vieta.

Raganu katla augšējā malā izveidojušies nelieli avotiņi, kas vēlāk satekot veido nelielu izteikti sezonālu ūdenskritumu. Katla ārējo malu pāršķeļ no nogāzes plūstošā strauta gultne, kas noslēdzas ar šo ap 2.7 m augsto ūdenskritumu.

Gravas iespaidu mazina aktīvs erozijas process kā arī daudzie nogruvumi un dubļi. Lielākie smilšakmens atsegumi ir abās Raganu katla malās, savukārt augšdaļā tie ir nelieli.

Jāpiebilst, ka Raganas katls ir aizsargājams dabas objekts. Gaujas Nacionālā parka dabas rezervāta (stingrā režīma) zona ir izveidota, lai saglabātu bioloģiski daudzveidīgajās teritorijās notiekošos dabiskos procesus.

Gaujas Nacionālā parka dabas rezervāta (stingrā režīma) zonas šķērsošana pieļaujama pa noteiktu kartē iezīmētu maršrutu. Dabas rezervāta zonas apmeklējums nav atļauts.

Raganu katlu var apskatīt vienīgi no kanjona augšējā skatu punkta.
tourism.sigulda.lv