Pļaviņu iela, Jēkabpils

Pļaviņu iela (agrāk Krasta iela) atrodas Daugavas kreisajā pusē. Pilsētas vēsture sākas kopš lielo laivu - strūgu laikiem 16. gadsimtā, šī iela bija plostnieku apmešanās vieta. Daļa Pļaviņu ielas - no tagadējā Vecpilsētas laukuma līdz Svētā Gara Pareizticīgo baznīcai - ir tā vieta, kur visērtāk piestāt Daugavas lielajām laivām – strūgām. Krastmala starp Brīvības ielu un Daugavu sākotnēji, jādomā, nav bijusi apbūvēta, bet kalpojusi kā piestātne, preču nobrauktuve un reizēm, iespējams, kā tirgus.Astoņpadsmitā gadsimta sākumā savu pirmatnējo funkcionālo nozīmi zaudē „ostas teritorija”. 1841. gadā uzsāk Daugavas kreisā krasta bruģēšanu. Deviņpadsmitā gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums pie Pļaviņu ielas saistās ar rūpniecības uzplaukumu. Bet pagājušā gadsimta vislielākais notikums ir abu tiltu celtniecība - laikā no 1934. – 1936. gadam pirmais būvēts metāla tilts, kuru II Pasaules kara laikā saspridzina, savukārt otrs tilts uzbūvēts 1962. gadā. No pirmā tilta saglabājusies caurbrauktuve – tunelis, kas ir vietējas nozīmes tehnikas piemineklis. Atrodoties Daugavas krastā, tai tika dots Krasta ielas nosaukums. Apvienojot pilsētas Krustpili un Jēkabpili, ielai mainīja nosaukumu uz Pļaviņu ielu, jo Krustpils pusē jau atradās iela Krasta iela.
(http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/24830/)

zudusilatvija.lv