Pļavas pulkstenīte (Campanula patula)
Pļavas pulkstenīte - Campanula patula L.
Pļavas pulkstenīte - angliski: spreading Bellflower; vāciski: Wiesen-Glockenblume; zviedru: ängsklocka; igauņu: harilik kellukas; lietuviešu: pievinis katilėlis; krievu: колокольчик раскидистый
Apraksts:
Divgadīgs vai daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 30-60 cm) pulkstenīšu dzimtas lakstaugs. Sakne tieva, vārpstveida. Stublājs stāvs, kails (dažreiz pie pamata apmatots), augšdaļā zaro, parasti piecšķautņains. Piezemes lapu nedaudz, tās no eliptiskām līdz otrādi lancetiskām (ga 6-12 cm, pl 1.5-2 cm), ar īsu kātu un rantainu malu. Stublāja lapas daudz šaurākas un mazākas, šauri lancetiskas vai lineāras, sēdošas vai gandrīz sēdošas. Stublāja lapu gals smails, pamats ķīļveida. Ziedi stublāja galotnē un zaru galos veido plašu skaru. Kauslapas stāvas, īlenveidīgas, aptuveni divreiz īsākas nekā zilās un līdz pusei saaugušās vainaglapas (ga 1.5-2.5 cm). Vainags piltuvveida. Vainaglapas galā atliektas, daivas savstarpēji attālas. Aptuveni ziedkāta vidū ir 2 īlenveidīgas pieziedlapas. Auglis - pogaļa. Zied no maija beigām līdz augustam.
Izplatība:
Eiropas lielākajā daļā un Rietumāzijā sastopama suga.
Latvijā bieži visā valstī.
Biotopi:
Atklātu augteņu suga dažādās pļavās, skrajos krūmājos, upju krastu terasēs un mežmalās. Sastopama dažāda lieluma grupās. Raksturīga suga augu sabiedrībās mēreni mitrās pļavās: Cl. Molinio-Arrhenatheretea, All. Arrhenatherion elatioris.
Īpašas norādes:
Nedaudz līdzīga divām citām pulkstenīšu sugām ar šaurām (šauri lancetiskām vai lineārām) lapām: dižajai (C. persicifolia) un apaļlapu (C. rotundifolia) pulkstenītei. Tomēr viegli atšķirama pēc plašās galotnes ziedu skaras (nevis ziedu maz, tie skrajā galotnes ķekarā), vainags piltuvveida, šķelts līdz pusei, vainaglapas galā atliektas un savstarpēji attālas (nevis vainags zvanveida, sekli šķelts). Bez tam dižās pulkstenītes ziedi ir daudz lielāki, augļlapas drīksnas garākas nekā irbulis.
www.latvijasdaba.lv
Pulkstenīšu dzimtai Latvijā pieder lakstaugi ar stāvu stublāju un vienkāršam lapām. Ziedi kārtni, divdzimumu, ziedkopas – ķekari, skaras, vārpas vai galviņas.
No pulkstenītēm (Campanula) biežāk sastopama kamolainā pulkstenīte (Campanula glomerata) ar stāvu, 15 - 60 cm garu stublāju. Apakšējās lapas gareni olveidīgas vai lancetiskas ar ieapaļu vai sirdsveidīgu pamatu un gariem kātiem, vidējās lapas ar īsākiem kātiem, bet augšējās sēdošas. Ziedi zili violeti, retumis balti, blīvās galviņveidīgas ziedkopās. Zied no VI - IX.
Bieži pļavās, atmatās, lapkoku mežos, krūmājos un izcirtumos aug pļavas pulkstenīte (Campanula patula). Tās stublājs stāvs, 30 - 60 cm garš ar lancetiskām lineārām vai otrādi olveidīgām lapām. Ziedi zili violeti vai violeti, skarās. Zied no VI - VIII. Dažreiz augs veido lielas audzes.
Sausos priežu mežos, norās, izcirtumos, ceļmalās aug apaļlapu pulkstenīte (Campanula rotundifolia), kas savu nosaukumu ieguvusi no ieapaļajām piezemes lapām ar gariem kātiem, kuras vēlāk nokalst. Stublāja lapas lineāras līdz lancetiskas. Ziedi zili, retumis balti, skrajā ķekarā vai skarā. Zied no VI - IX.
Skaists augs ir dižā pulkstenīte (Campanula persicifolia) ar stāvu, 30 - 80 cm garu stublāju. Lapas lancetiskas vai lineāras, apakšējās lapas otrādi olveidīgas vai lancetiskas. Ziedi zili, plati zvanveidīgi, pa 2 - 7 skrajā ķekarā. Zied no VI - VIII. Sausos mežos, krūmājos, pakalnos.
Diezgan bieži pļavās, atmatās, laukmalās, krūmājos, izcirtumos, mežmalās aug tīruma pulkstenīte (Campanula rapunculoides) ar resnu, sulīgu, vārpstveidīgu sakni. Stublājs 30 - 80 cm garš, stāvs, ar olveidīgām vai lancetiskām lapām. Ziedi zili violeti, šauri zvanveidīgi augšējo lapu žāklēs stublāja galā ķekarveidīgā ziedkopā. Zied no VI - IX.
Sausās pļavās, izcirtumos, priežu mežos, kāpās bieži sastop kalnu norgalvīti (Jasione montana). Tas ir daudzgadīgs augs ar stāvu vai pacilu, 15 - 60 cm garu stublāju ar lineārām vai lancetiskāam lapām. Ziedi zili, retāk balti, galviņās. Zied no VI - IX.
Lapkoku un jauktos mežos, krūmājos ne bieži sastop vārpaino septiņvīri (Phyteuma spicatum) – augu ar 30 - 80 cm garu stāvu stublāju ar plati olveidīgām vai olveidīgām lapām un zaļganbaltiem ziediem līdz 8 cm garā cilindriskā vārpā. Zied VI, VII.
Ļoti reti sastopama apaļā septiņvīre (Phyteuma orbiculare) ar apaļu ziedkopu. Augs ir valsts aizsardzībā.
latvijas.daba.lv
