Pļavas pulkstenīte

Pļavas pulkstenīte (Campanula patula) ir divgadīgs vai daudzgadīgs, vidēja lieluma (gar. 30-60 cm) pulkstenīšu dzimtas lakstaugs. Sakne tieva, vārpstveida. Stublājs stāvs, kails (dažreiz pie pamata apmatots), augšdaļā zaro, parasti piecšķautņains. Piezemes lapu nedaudz, tās no eliptiskām līdz otrādi lancetiskām (gar. 6-12 cm, pl. 1.5-2 cm), ar īsu kātu un rantainu malu. Stublāja lapas daudz šaurākas un mazākas, šauri lancetiskas vai lineāras, sēdošas vai gandrīz sēdošas. Stublāja lapu gals smails, pamats ķīļveida. Ziedi stublāja galotnē un zaru galos veido plašu skaru. Kauslapas stāvas, īlenveidīgas, aptuveni divreiz īsākas nekā zilās un līdz pusei saaugušās vainaglapas (gar. 1.5-2.5 cm). Vainags piltuvveida. Vainaglapas galā atliektas, daivas savstarpēji attālas. Aptuveni ziedkāta vidū ir 2 īlenveidīgas pieziedlapas. Auglis – pogaļa. Zied no maija beigām līdz augustam.

Latvijā bieži dažādās pļavās, skrajos krūmājos, upju krastu terasēs un mežmalās dažāda lieluma grupās. Nedaudz līdzīga divām citām pulkstenīšu sugām ar šaurām (šauri lancetiskām vai lineārām) lapām: dižajai (C. persicifolia) un apaļlapu (C. rotundifolia) pulkstenītei. Tomēr viegli atšķirama pēc plašās galotnes ziedu skaras (nevis ziedu maz, tie skrajā galotnes ķekarā), vainags piltuvveida, šķelts līdz pusei, vainaglapas galā atliektas un savstarpēji attālas (nevis vainags zvanveida, sekli šķelts). Bez tam dižās pulkstenītes ziedi ir daudz lielāki, augļlapas drīksnas garākas nekā irbulis.

www.latvijasdaba.lv