Pļavas gandrene (Geranium pratense)
Pļavas gandrene - Geranium pratense L.
Pļavas gandrene - angliski: meadow Crane’s-bill; vāciski: Wiesen-Storchschnabel; zviedru: ängsnäva; igauņu: aas-kurereha; lietuviešu: pievinis snaputis; krievu: герань луговая.
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai diezgan liels (ga 30-85 cm) gandreņu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, spēcīgs un zarains, klāts ar atstāvošiem vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem. Lapas septiņkārt šķeltas (ga 6-12 cm, pl 8-14 cm); platas un smailas, lapas virspuse blīvi klāta ar mīkstiem matiņiem, kāts (īpaši apakšējām lapām) garš. Ziedi lieli (ga 1.7-2.5 cm), stublāja un zaru galā. Vainags tumši zili violets, vainaglapas nedaudz pārsedzas, gals bez jomas. Putekšņlapu kātiņš pie pamata pēkšņi platāks. Kauslapas (ga ap 1 cm) klātas ar dziedzermatiņiem, gals dzeloņsmails. Noziedot ziedkāts noliecas, augļiem nogatavojoties atkal iztaisnojas. Arī riekstiņu skaldaugļa vārsnes klātas ar dziedzermatiņiem. Zied no jūnija vidus līdz augustam.
Izplatība:
Eirāzijā sastopama, mainīga izskata suga, kā ietvaros nodala zemākus taksonus.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas pļavās, mežmalās, upju krastu nogāzēs un mēreni sausās atmatās. Raksturīga suga augu sabiedrībās mēreni mitrās pļavās: Cl. Molinio-Arrhenatheretea, O. Arrhenatheretalia.
Īpašas norādes:
No citām līdzīgām paliela auguma gandrenēm diezgan viegli atšķirama suga. Ziedi zili violeti (nevis ar sārtu toņu nokrāsu), vainaglapas galā bez jomas (nevis ar jomu), ziedkāts noziedot noliecas (nevis paliek stāvs), auga daļas klātas ar dziedzermatiņiem (nevis tikai ar vienkāršiem matiņiem).
www.latvijasdaba.lv
Pļavas gandrene (latīņu: Geranium pratense), arī pļavas ģerānija ir daudzgadīgs 20 - 70 cm augsts gandreņu dzimtas lakstaugs. Ļoti bieži sastopams mitrās pļavās, grāvjos, krūmājos, mežmalās. Sakneņi horizontāli vai slīpi ar tumši brūnām pielapju atliekām. Saknes resnas, garas. Stumbrs viens vai nedaudzi, stāvi, zaraini, cilindriski vai mazliet šķautņaini, tāpat kā lapu kāti ar atstāvošiem vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem. Lapas pretējas, vienkāršas, staraini šķeltas vai dalītas, ar pielapēm. Apakšējo - rozetes lapu daudz, to kāti 15 - 30 cm gari. Lapas plātne 6 - 12 cm gara, 8 - 16 cm plata, gandrīz līdz pamatam šķelta rombiski olveidīgās daļās, kas savukārt plūksnaini dalītas. Stumbra vidējā daļā lapas ar īsākiem kātiem, dalītas 5 daļās, augšējās sēdošas, trīsdaļīgas. Lapas plātnes virspuse viscaur ar pieguļošiem matiņiem, apakšpusē matiņi galvenokārt tikai uz dzīslām. Zied no jūnija līdz augustam. Ziedkopa - dihāzijs. Ziedneši un ziedu kāti ar dziedzermatiņiem. Kauslapas 5, ar dziedzermatiņiem un 0,2 - 0,4 cm garu dzeloņsmaili. Vainaglapas 5, violeti rožainas, ar tumšākām dzīsliņām, gandrīz 2 reizes garākas nekā kauslapas, otrādi olveidīgas, noapaļotas. Putekšņlapas 10, apmēram tikpat garas kā kauslapas, kātiņi pie pamata plati olveidīgi, uz augšu strauji sašaurinās. Auglis - 2,5 - 3 cm garš 5 riekstiņu skaldauglis. Augam izteikta autohorija - nogatavojušās sēklas tiek izsviestas prom no mātes auga, augļa vārsnēm saritinoties. Augam piemīt pretaudzēju aktivitāte.
lv.wikipedia.org
