Pīpenes
Pīpenes jeb tautā sauktās margrietiņas ir Latvijas lauku sētas klasika. Latvijas pļavās sastopamajai Parastajai pīpenei piešķirts Latvijas Nacionālās puķes gods.
Pīpenes ir ziemcetes, kuras pieder kurvjziežu dzimtai, par ko liecina tipiskā zieda uzbūve – „kurvītis”, kura dzelteno viducīti – stobrziedus,ietver baltu mēlziedu rinda. Stobrziedi bagāti ar nektāru, tādēļ margrietiņu ziedu kurvīšos labprāt viesojas virkne kukaiņu – bites, kamenes, tauriņi, vabolītes un citi.
Pīpeņu augums ir stāvs, nedaudz zarots, ar veselām, lāpstveidīgām, tumši vai košzaļām lapām. Dārza pīpenēm ir lielāki vai pildīti ziedi un brangāks augums; dažādām šķirnēm ir atšķirīgs augstums.
Pīpeņu savvaļas radinieces sastopamas pļavās un mežmalās ar vidēji smagām un mēreni mitrām augsnēm. Savu mīlestību uz sauli pīpenes parāda, pavēršot tai pretī ziedus. Dārzā pīpenes labprāt augs auglīgā, pietiekoši mitrā augsnē saulē vai pusēnā.
Par pīpeņu ģints piederību botānikas speciālisti nav vienisprātis, un ik pa laikam tās tiek ierindotas vienā vai citā plauktiņā: Leucanthemum (pīpeņu ģints), Dendranthemum (dendrantēmu ģints) vai Chrysanthemum (krizantēmu ģints). Augu klasifikācija ģintīs tiek veikta pēc sīki detalizēta botānisko pazīmju kopuma, un, par cik šo ģinšu pārstāvjiem daudzas pazīmes sakrīt, tad nevienprātības cēlonis ir jautājums: vai minimālās pazīmju atšķirības ir iemesls sugu izdalīšanai vienā vai citā ģintī. Taču, raugoties balti ziedošu margrietiņu laukā, šīs zinātniskās nianses kļūst pilnīgi nebūtiskas, svarīgāks šķiet jautājums – kā šīs puķes skaisti iekļaut dārza ainavā?
Pīpenes labi iederēsies ziemciešu dobēs lielās grupās līdzās citām ziemcietēm. Tās ļoti organiski iekļaujas dabiska stila stādījumos lauku sētās, piemēram, līdzās guļbaļķu būvēm, pie lauku pirtiņas, u.c. Taču pīpenes droši iet arī ārpus „veclaiku puķu” rāmjiem – jaunās modernās pīpeņu šķirnes ar dažādiem „specefektiem” – pildītas, zemas, kruzuļotām lapu maliņām, zaļganu ziedu nokrāsu, u.c. – ir labi izmantojamas daudzveidīgu noskaņu panākšanai modernā dārzu dizainā un pilsētvidē.
Sugas un šķirnes:
Vēlā pīpene (Leucanthemum serotina, syn. Chrysanthemum serotinum): augsta ziemciete 120 – 140 cm un ziedēšanas laikā paceļas līdz 200 cm augstumā. Zied baltiem ziediem septembrī – oktobrī.
Lielziedu pīpene (Leucanthemum x superbum, syn. Chrysanthemum maximum): 70 – 90 cm augsta, zied baltiem ziediem jūlijā – septembrī. Šķirnes: ‘Broadway Lights’ 50 cm,citrondzelteni pildīti ziedi jūlijā – augustā. ‘Crazy Daisy’ – balti, daļēji pildīti ziedi jūnijā, jūlijā, augums 70 -80 cm. ‘Dwarf Snow Lady’ – kompakta un ilgi ziedoša šķirne 20 – 30 cm augstumā zied no jūnija līdz augustam. ‘Fiona Coghill’ – ziedi balti ar zaļgandzeltenu pildītu vidu, jūnijā – augustam, 60-90 cm augsta. ‘Polaris’ – lieli balti ziedi jūlijā – augustā, 40 – 120 (ziedu laikā) cm.
Parastā pīpene (Leucanthemum vulgare, syn. Chrysanthemum leucanthemum) – zied no maija līdz jūnijam baltiem ziediem, 50-60 cm augstumā. Šķirne ‘Little Silver Princess’ – zema šķirne ar lieliem ziediem jūnijā – jūlijā, 40 cm augstumā.
www.galantus.lv