Pāvilostas osta

Dzintaru 2A, Pāvilosta, LV-3466, Latvija
tel: +371 29463351
tel/fax: +371 63486309
www.pavilostaport.lv

Pāvilostas osta ir vienīgā mazā osta Latvijas rietumu piekrastē. Osta galvenokārt tiek izmantota zvejas kuģu un jahtu apkalpošanai. Ostas teritorijā atrodas divas viesjahtu piestātnes, “zilā karoga” jahtklubs, degvielas uzpildes stacija, zivju apstrādes uzņēmums, vairākas zvejas un mazo laivu piestātnes, stacionārais celtnis, slips un jahtu ziemas glabāšanas un servisa centrs.

Ostas vēsture
Sakas upes grīva kā osta darbojās jau Hercoga Jēkaba laikā (1642-1682), kad to izmantoja Aizputes tirgotāji, lai eksportētu koku, graudus un citus produktus.

Pirmā koka molu konstrukcija tika izveidota 1878. gada ziemā – to par 8000 zelta rubļiem pasūtīja Upesmuižas barons Otto fon Lilienfelds (Otto Friedrich von Lilienfeld). 1879. gada 16. maijā viņš svinīgā ceremonijā iemūrēja loču mājas pamatakmeni un tajā pašā dienā nokristīja nākamo pilsētu sava brāļa, Kurzemes gubernatora Pāvila fon Lilienfelda (Paul von Lilienfeld) vārdā par Paulshafen jeb Pāvilostu. Loču māja tika pabeigta tajā pašā gadā, un laika gaitā tā ir tikusi izmantota visdažādākajām vajadzībām (arī kā krogs, Vācu armijas kazarmas un muita). Šobrīd ēkā atrodas Pāvilostas muzejs.

Sākumā ostu izmantoja tikai daži zvejnieki, trīs nelieli muižas burinieki un velkonis, kas ar Upesmuižas precēm apgādāja Liepājas tirgu, bet drīz kuģošanas aktivitāte strauji pieauga. Laikā no 1890. līdz 1895. gadam ostas mols tika pagarināts līdz 90 metriem, un pirms Pirmā pasaules kara Pāvilostā jau bija ap 20 kuģošanas kārtībā esošu kuģu un ap 100 zvejas laivu. Ostā darbojās trīs kuģu būvētavas, kurās būvēja nelielus buru kuģus – vienmastu “malkas jančus”, kā arī divmastu gafelšonerus tālākiem reisiem. Šajā laikā Pāvilostā tika uzbūvēti 15 kuģi. Pēc kara kuģu būvniecība vairs netika atjaunota.

No 1923. līdz 1929. gadam osta tika rekonstruēta un finansēta no valsts budžeta, tika paplašināts mols un padziļināta grīva. Latvijas valsts rekonstrukcijas darbos investēja 2.4 miljonus latu. Lai gan komerciālo aktivitāšu līmenis nebija augsts (galvenokārt, koka eksports), ostai bija sava robeža, robežsardze un glābšanas vienība. Pāvilosta bija vislabāk uzturētā osta starp mazajām ostām Latvijā.

Otrā pasaules kara laikā ostā netika veiktas nekādas komerciālās darbības, to lietoja tikai krasta apsardzes kuģi, jo gandrīz visi vietējie kuģi un laivas kara laikā tika iznīcinātas.

1949. gadā tika uzbūvēta jauna kuģu piestātne un degvielas noliktava, osta tika regulāri padziļināta. Padomju laikā ostu vadīja zvejniecības kolhozs un vietējiem zvejniekiem bija ierobežota piekļuve ostai.

Kopš 2006. gada ostā ir izbūvēta jauna, moderna jahtu piestātne Pāvilosta Marina, ierīkota Statoil degvielas uzpildes stacija un izbūvēta jauna, 128 metrus gara zvejas piestātne.

2010. gadā pilnībā rekonstruēti Pāvilostas ostas moli, atjaunotas vēsturiskās bākas molu galos un veikti ostas akvatorija padziļināšanas darbi līdz 4.5 metru dziļumam. Pašlaik Ziemeļu mola garums ir 287,0 metri, Dienvidu mola – 297,5 metri.

2011. gadā Sakas upes labajā krastā ir rekonstruēta viesjahtu piestātne un izbūvēta jauna, 90m gara daudzfunkcionāla piestātne, kas atļauj Pāvilostas ostā pieņemt arī neliela izmēra pasažieru prāmjus.
pavilostaport.lv

Pāvilostas Jahtklubs
Mēs atrodamies komfortablā un modernā jahtu piestātne Pavilosta Marina, Baltijas jūras krastā starp Ventspils un Liepājas ostām. Neskarta daba un pasakains miers padara šo vietu par unikālu.

Mēs spējam uzņemt jahtas līdz 65 pēdām un dziļums pie piestātnēm ir sākot no 2,5 metriem. Piestātnei ir tiešas elektrības pieslēgumu vietas, degvielas un ūdens apgādes un piedāvājam Wi-Fi internetu, kā arī augstu drošības līmeni, kas ir mūsu prioritāte. Veikali un restorāns ir tikai dažu minūšu gājienā no Pāvilosta marina.

Šī sadaļa (Jahtklubs) izveidota projekta "Kurzemes reģiona ostu attīstība" ietvaros. Projekts finansēts ar Norvēģijas finanšu instrumenta granta palīdzību no Norvēģijas.
www.pavilostamarina.lv