Pāvilosta

Pāvilosta ir ostas pilsēta Latvijas rietumos pie Sakas upes ietekas Baltijas jūrā 240 km attālumā no Rīgas (180 km taisnā līnijā), 54 km (40 km) uz ziemeļiem no Liepājas, 70 km (60 km) uz dienvidiem no Ventspils un 80 jūras jūdzes (apm. 150 km) uz austrumiem no Gotlandes salas. Pāvilostas novada centrs. Pāvilostas osta ir viena no Latvijas mazajām ostām.

Lai arī 1913. gadā Pāvilostai piešķīra sašaurinātas pilsētas pašvaldības tiesības un 1930. gadā Saeimas Pašvaldību komisija nobalsoja par pilsētas tiesību piešķiršanu Pāvilostai, no 1925. gada līdz 2. pasaules karam Pāvilosta administratīvā izpratnē bija Sakas pagasta bieži apdzīvota vieta. 1945.—1949. gadā Pāvilosta bija ciems Sakas pagastā, 1950.—1951. gadā — daļa no Pāvilostas ciema, 1952.—1961. gadā strādnieku ciemats, 1961.—1991. gads — pilsētciemats. Pilsētas tiesības Pāvilosta ieguva 1991. gada 28. novembrī.

Cauri Pāvilostai tek Sakas upe, kas ir viena no visīsākajām (tikai 6 km) un visdziļākajām upēm Latvijā (vietām dziļums sasniedz pat 11m).

Pastaigājoties gar jūru, nonāksi arī līdz Dienvidu un Ziemeļu moliem, kas pēc rekonstrukcijas atkal ir droši pastaigām.


Pāvilostas novadā atrodas:

• neskartais Grīņu rezervāts;
• Ziemupes dabas liegums;
• Sakas grīņa dabas liegums.

Pāvilostas pelēkā kāpa
Pāvilostas pelēkā kāpa ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājams dabas liegums, viena no jaunākajām Latvijas NATURA 2000 teritorijām un platākā pelēkā kāpa Latvijā.

Kāpas apskatei izveidoti:

• divstāvīga skatu platforma;
• laipa uz jūru;
• stāvlaukums.

Pāvilostas novadpētniecības muzejs
Muzeja krājumā ir vairāk kā 8000 priekšmetu, no kuriem liela daļa ir unikāli, piemēram, akmens un kaula cirvji, bronzas saktas un jostas.
Muzejā regulāri tiek organizētas izstādes. Pastāvīgā ekspozīcija stāsta par Pāvilostas un Pāvilostas novada vēsturi.

Kuģis "Dole"
Zvejas kuģis ir dāvinājums Pāvilostas novadpētniecības muzejam un pateicoties Kultūrkapitāla fonda atbalstam 2005. gadā tika restaurēts un kalpo kā tūrisma apskates objekts.

Parki
Upesmuižas parks
7, 5 ha lielais parks stiepjas gar Sakas upes labo krastu. Tajā saglabājušās orģinālās akmens kāpnes, bijusī muiža un mežniecības ēka.

Parkā atrodas brīvdabas estrāde, kur tiek svinēti Līgo svētki, Zvejnieku svētki un citi nozīmīgi pasākumi.

Piecdesmitgades parks
Parkā aug bijušā valsts prezidenta Gustava Zemgala 1929. gadā iestādīts ozols. Tā ir jauka atpūtas vieta blakus arheoloģijas piemineklim "Baznīckalns".

Simtgades parks
Parkā aug bijušās valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas 2007. gadā iestādīta liepa. Simtgades parks īpaši iecienīts kāzinieku vidū.

Parkā:

• atradīsi Jāņkalniņu;
• palūkojies caur dzirnakmeņa aci un ieraugi nākotni;
• pastaigājies pa Mīlētāju tiltiņu.

Baznīcas
Pāvilostā ir vairākas draudzes un ir apskatāmas dažādas baznīcas, kurās regulāri notiek dievkalpojumi:

• Pāvilostas Pētera - Pāvila evanģēliski luteriskā baznīca;
• Svētā Gara katoļu baznīca - jaunākā un modernāka no visām;
• Baptistu baznīca.

Pāvilostas Lielais akmens (Jūrakmens)
Pēc formas granīta akmens atgādina virs jūras izslējušos asu šķautni, kuru klāj plaisas.
Padomju laikā tas kalpojis par robežzīmi, aiz kuras tālāk gar jūras krastu ļaudis nedrīkstēja iet.
www.latvia.travel/lv

Vēsture
Pāvilosta atrodas senās kuršu Piemares ostas Sakas vietā, kas pirmo reizi minēta 1253. gada 4. aprīļa līgumā, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestrs. Pēc tam tā nokļuva Kurzemes bīskapijas teritorijā, bet no 1795. gada Sakas osta (Sackenhausen) bija Kurzemes guberņas teritorijā.

1879. gada 16. maijā Upesmuižas īpašnieks Oto fon Lilienfelds (Otto Friedrich von Lilienfeld), vēloties izveidot ostu, Sakas upes grīvā svinīgā ceremonijā iemūrēja loču mājas pamatakmeni un tajā pašā dienā iesvētīšanas ceremonijā nākamā pilsēta tika nokristīta viņa brāļa, Kurzemes gubernatora Paula fon Lilienfelda (Paul von Lilienfeld, Павел Лилиенфелд) par Paulshafen jeb Pāvilostu. O. Lilienfelds nākamās pilsētas teritorijā iznomāja apbūves gabalus, taču viņa apbūves plāns sākumā īstenojās lēni. Desmit gadu laikā tika uzbūvētas vien desmit mājas. Ostu izmantoja tikai daži zvejnieki, trīs nelieli muižas burinieki un velkonis, kas ar Upesmuižas precēm apgādāja Liepājas tirgu.

Pāvilostas attīstībai jaunu impulsu deva Liepājas kara ostas būvniecības uzsākšana 1893. gadā. No Pāvilostas apkārtnes uz Liepāju pa jūru tika vesti būvniecībai nepieciešamie akmeņi. Sakas upes grīva tika pielāgota akmeņu pārkraušanai un Pāvilostā no tuvas un tālas apkārtnes ieradās ostas celtnieki, strādnieki, krāvēji, jūrnieki, namdari un tirgoņi. Kad akmeņi vairs netika transportēti, Pāvilostā jau bija attīstījusies kuģniecība, zvejniecība, tirdzniecība un kuģubūve.

Līdz Pirmajam pasaules karam Pāvilostā pastāvēja trīs kuģubūvētavas, kurās būvēja nelielus buru kuģus - vienmastu "malkas jančus", kā arī divmastu gafelšonerus tālākiem reisiem. Šajā laikā Pāvilostā tika uzbūvēti 15 kuģi. Pēc kara kuģu būvniecība vairs netika atjaunota. Pasaules kara laikā Pāvilostas motorlaivas un kuģi tika gan nogremdēti, gan pārdoti, gan konfiscēti. Pēc kara Pāvilostā no 26 motorlaivām bija palikušas tikai 2, no 26 buriniekiem - 4. Ostas tirdzniecība apsīka. Par ostas galvenajiem izmantotājiem un ciemata ekonomisko pamatu kļuva zvejnieki, kuru lomus uzpircēji un 1930. gadā dibinātais zvejnieku kooperatīvs pārdeva Aizputē, Skrundā un Saldū.

1940. gadā, sākoties padomju okupācijai, zvejnieki piespiedu kārtā tika apvienoti artelī, kuram 1947. gadā tika dots nosaukums "Dzintarjūra". 1944./1945. gadā, vairoties no atkārtotas padomju varas, vairāki zvejnieki, līdzi ņemot ģimenes un draugus, motorlaivās aizbēga uz Zviedriju. Līdz 1949. gadam, kad artelis iegādājās pirmos zvejas kuģus, Pāvilostā zvejoja ar motorlaivām. 1951. gadā artelis pārtapa par zvejnieku kolhozu "Dzintarjūra", kas 1975. gadā tika pievienots Liepājas zvejnieku kolhozam "Boļševiks", kļūstot par tā Pāvilostas nodaļu. 1970. gadu beigās - kolhoza ziedu laikos Pāvilostā ir ap 20 zvejas traleru. 1990. gadā zvejnieku kolhozs "Boļševiks" tika pārdēvēts par zvejnieku kopsaimniecību "Kursa", kuras Pāvilostas nodaļa 1994. gadā atdalījās, izveidojot akciju sabiedrību "Pāvilosta". Vairums ar akciju sabiedrību "Pāvilosta" nesaistīto zvejnieku šobrīd atkal zvejo ar motorlaivām.
lv.wikipedia.org

Pāvilostas vēsture
       Jau vairāk kā 135 gadus Baltijas jūras krastā kā vecs un krastam pietauvojies burinieks savu dzīvi dzīvo Pāvilostas pilsēta, vai kā vietējie dēvē – Āķagals.
Cauri Pāvilostai plūst Sakas upe, kas ir viena no visīsākajām, tikai 6 km, un visdziļākajām upēm Latvijā, vietām dziļums sasniedz pat 11 m.

       Pilsētas pirmsākumi meklējami 1879. gadā, kad vācu barons Otto Fridrihs fon Lilienfelds šeit dibināja ostu un pilsētu, to nosaukdams sava brāļa – Kurzemes gubernatora Paula fon Lilienfelda vārdā – par Pāvilostu (Paulshafen). 1878. g. Uzsākta molu izbūve, kas baronam Lilienfeldam izmaksāja 8 tūkst. Zelta rubļu. Pāvilostas straujāka attīstība sākās reizē ar Liepājas kara ostas izbūvi, ko uzsāka 1893.g. un kuras būvdarbos izmantoja Pāvilostas un sakas puses akmeņus. 19.-20.gs. mijā sākās burukuģu būve. Pāvilostā uzbūvēti 15 buru kuģi, kuru tālākie kravu pārvadājumi sasnieguši Francijas un Spānijas krastus. 1. Pasaules kara ugunis stipri izpostīja pāvilostnieku burukuģu un motorlaivu floti. Ap 1935. gadu zvejnieki apvienojās kooperatīvā un, pārcietuši 2. Pasaules kara vētras, 1947.g. nodibināja zvejnieku arteli “Dzintarjūra”.1974.g. Tas kļūst par Liepājas z/k “Boļševiks” nodaļu, jo tāda ir valsts politika.

       Atmodas laika nestās pārmaiņas ir skārušas arī Pāvilostu – nesaimnieciskās darbības rezultātā bijusī zvejnieku kopsaimniecība tiek novesta līdz bankrotam, taču zvejas ļaudis atrod savu vietu – uzsāk piekrastes zveju, kas padomju laikos bija liegta, un atjauno kuteru floti, iepērkot tos no Gotlandes zvejniekiem. Diemžēl šodien vairāki kuģu īpašnieki, lai tiktu pie Eiropas savienības naudas par izstāšanos no zvejas, izvēlējušies šos kuģus sagriezt. 1972. gada maijā uzsākti Pāvilostas alus darītavas celtniecības darbi, bet alus ražošanu tā uzsāka 1978. gadā. Rūpnīcā tika nodarbināti ap 90 strādājošo, kuriem Pāvilostā tika uzcelta labiekārtota 24 dzīvokļu māja. 1994. gadā rūpnīca tika nodota nomā privātpersonai. Nomas līgums netika izpildīts, kā rezultātā rūpnīca pilnīgi pārtrauc ražošanu.

       Veidojot pilsētas simboliku vēlākajos gados, pāvilostnieki smēlušies idejas no pilsētas vēstures liecībām un apkārtējās dabas. Pāvilostas pilsētas ģerboni izstrādājis arhitekts Gunārs Lūsis – Grīnbergs, kurš iepazīstoties ar Pāvilostas vēsturi un saistību ar Lilienfeldiem, savā ģerboņa skices variantā iezīmēja 3 lilijas no Lilienfeldu dzimtas ģerboņa. 1995. gadā Pāvilostas pilsētas ģerboņa izstrādātais variants tika iesniegts Heraldikas komisijā Rīgā. Ģerbonis tika apstiprināts 1997. gada 21. novembrī. Savukārt Pāvilostas pilsētas karogs izgatavots , apstiprināts un iesvētīts 2004. gadā. Karoga tapšanā tika iesaistīts SIA “Dizaina birojs Līnija” direktors Juris Ivanovs un māksliniece Ilze Lībiete, kura apņēmās izstrādāt karogam skices un izšūt karogu zīdā. Ar izstrādātajām skicēm tika iepazīstināti un aptaujāti pāvilostnieki, kuri par karoga krāsām izvēlējās zilo, balto un smilšu dzelteno krāsu. Karoga centrā attēlots pilsētas ģerbonis – sudraba laukā sarkana kāpu priede uz tādas pašas akmeņu pamatnes; sarkanā galvā zelta lilijas. Šobrīd karogs pieejams jebkuram interesentam un kopš šā gada pavasara tas lepni plīvo pie daudzām mājām gan svētkos, gan ikdienā.

       Pāvilostas pilsēta ir viena no retajām, kurai ir sava himna. Dziesma “Pāvilosta” tika ierakstīta 2000. gadā grupas “Liepājas brāļi” izpildījumā, tās mūzikas autors ir pāvilostnieks Uldis Marhilēvičs, bet tekstu sarakstījis Guntars Račs. 2009. gada maijā pilsētas himnu iedziedāja Pāvilostas jaunieši.

       Pēdējos gados Pāvilosta pārvērtusies par mazu un mīlu tūrisma pilsētu. No tipiskās zvejas ostas tā kļuvusi par jahtu, kuteru, un lauvu pieturas vietu. Pāvilosta spēj aizraut ar svaigi kūpinātām zivīm, straujiem izbraucieniem jūrā, ar pašgatavotām koka laivām, zinošiem gidiem ekskursijās un smaržīgām pirtsslotiņām silti izkurinātās pirtīs. Par viesu labsajūtu rūpējas viesu māju saimnieki, zvejnieki, veikalnieki un vietējie ražotāji. Pāvilostas pilsēta kopš 2009. gada jūlija ir Pāvilostas novada centrs, kurā apvienojušies Pāvilostas pilsēta, Sakas un Vērgales pagasti.
www.pavilosta.lv