Putnu ligzdas

Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai. Galvenokārt ligzdas būvē putni, bet par ligzdām tiek uzskatītas arī dažas zīdītāju (migas; būvē, piemēram, vāveres), kukaiņu (pūžņi; piemēram, lapsenes, termīti), čūsku un zivju sugu būves. Atkarība no dzīvnieku sugas un dzīvesvietas ligzdu veidošanai tiek izmantoti dažādi materiāli un būvēšanas vietas. Ligzdu būvei galvenokārt tiek izmantoti organiski materiāli (zāle, sūnas, lapas, zari), dzīvnieku pašu izdalījumi vai apspalvojums (siekalas, dūnas), kā arī neorganiski vai cilvēku darināti materiāli (dubļi, oļi, papīrs, audums, plastmasa). Ligzdas var būt būvētas dažādās vietās — alās, zemes iedobēs, zālē, koku un krūmu zaros, koku dobumos, klintīs, smilšainās nogāzēs —, kā arī izmantojot dažādas antropogēnas būves — zem ēku jumtiem, stabu galos, caurulēs u.c. Dažkārt cilvēks atsevišķu sugu vairošanās stimulēšanai veido speciālas būves vai ierīces ligzdošanas atvieglošanai — putnu būrīšus, pamatnes stārķu ligzdām u.c.
lv.wikipedia.org

Lielās ligzdas mežos vij vairākas aizsargājamas putnu sugas – melnais stārķis, mazais ērglis, jūras ērglis, zivju ērglis, vidējais ērglis, klinšu ērglis un čūskērglis. Lielas ligzdas veido arī ķīķis, peļu klijāns, vistu vanags, bezdelīgu piekūns un krauklis.

Jau šobrīd LVM apsaimniekotajās meža platībās tiek aizsargātas gan retās putnu un citu dzīvnieku sugas, gan to dzīvotnes un nozīmīgie biotopi. Vietās, kur ligzdo aizsargājamie putni – melnais stārķis, visi Latvijā ligzdojošie ērgļi u.c. sugas, tiek ierobežota vai pilnībā pārtraukta mežsaimnieciskā darbība un sugas aizsardzības nolūkos tiek veidoti mikroliegumi.

Lielās putnu ligzdas parasti atrodas vidēja vai liela vecuma kokos, jo to smagumu spēj noturēt tikai spēcīgi, resni zari un stumbri. Lielās ligzdas visbiežāk ir novietotas koka galotnē, vidusdaļā uz resniem, horizontāliem sānzariem, zaru vai vairāku galotņu žāklēs.
www.lvm.lv