Pustiņas Romas katoļu baznīca
Pustiņas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Krāslavas novada Robežnieku pagasta centrā Robežniekos.
Pirmā Pustiņas baznīca uzcelta 1737. gadā, tā bija koka ēka. 1817. gadā uzsāka celt jaunu baznīcu. Tā mūrēta no sarkaniem ķieģeļiem, pamati - no tēstiem akmeņiem. Baznīcu pabeidza būvēt 1899. gadā, to konsekrēja Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas godam.
Pustiņas Sv. J. Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca
Baznīcas iela, Robežnieki, Robežnieku pag., Krāslavas nov.
Tālr.: + 371 656 29292, +371 29132731,
Pustiņas baznīcas vēsture
Pustiņas pirmā baznīca bija koka, celta kapsētā 1787. gadā. To cēlis grāfs Plāters. Šīs baznīcas vecums bija 110 gadu. Prāvests Staņislavs Malahovskis l897. g. 2. junijā uzsāka celt Pustiņā jaunu mūra baznīcu vecās baznīcas vietā. Viņš arī iesvētīja jaunās baznīcas pamatus. Baznīca celta romāņu stilā. Tās pamati no tēstiem akmeņiem. Baznīca celta no sarkaniem ķieģeļiem bez apmetuma. Tās celšanai līdzekļus deva draudze un grāfs Plāters. Baznīcu uzcēla pusotra gada laikā un tās celšana izmaksāja 15 tūkstsoši rubļu. Baznīcu nobeidza celt prāvests Ādams Kolenda. 1899.g. 24. janvārī notika Pustiņas baznīcas iesvētīšana. Svinībās piedalījās Pustiņas prāvests A. Kolenda, Piedrujas prāvests Kazimirs Kovalevskis un Rosicas vikārs Jevgeņijs Slicevičs. Baznīcā pirmo sv. Misi noturēja S. Malahovskis un sprediķi teica Ādams Kolenda. Pēc dievkalpojuma notika sēru aizlūgums par draudzes mirušajiem, bet jo sevišķi par tiem, kuru mieru iztraucēja, baznīcai pamatus rokot un izārdot to kapus.
Baznīcas apraksts
Pustiņas baznīca celta bez torņiem. Vienīgi virs fasādes ir liels dzelzs krusts. Jumts no cinka skārda. Baznīcas garums 15 asis (32 m), platums 7 asis (15 m) un augstums 5 asis. Grīda klāta ar cementa flīzēm, bet griesti mūra velvē, kas balstās uz 4 pīlāriem. Tie sadala baznīcu 3 navās. Labajā pusē uz otrā pīlāra ir Plāteru dzimtas kapu uzraksts. Baznīcā trīs koka altāri gotiskā stilā. Tos visus 5000 rubļu vērtībā dāvāja Bukmuižas muižturis Staņislavs Šadurskis. Lielajā altārī ar Jaunavas Marijas Debesīs uzņemtās glezna. Sānu altāros sv. Miķeļa, sv. Jura un sv. Jāzepa gleznas. Šīs gleznas pagatavoja mākslinieks Boļeslavs Tomaševičs uz audekla eļļas krāsās. Presbiteriju no baznīcas šķir dzelzs dievgalds. Arī ap abiem sānu altāriem ir metāla balustrāde. Bikts krēsli un soli no ozola koka. Pa abām presbiterija pusēm ir div sakristejas ar atsevišķām ieejām. Kora telpas balstās uz mūra pīlāriem un tajās ir lielas ērģeles. Ieeja baznīcā no gala. Pa kreisajai rokai no ieejas atrodas Jaunavas Marijas kapela. Tajā ir altāris un liela Jaunavas Marijas - Žēlsirdības Mātes glezna baltā metāla ietvarā.
Draudzē ilgus gadus par prāvestu bija francūzis Sigismunds Taborē (1911. - 1933.) Tāpēc baznīcai liturgiskie priekšmeti iegādāti Francijā. Biķeris un ciborijs ar uzrakstu franču valodā atvesti no Lionas. Prāv. S.Taborē iegādājās ērģeles. Apkārt baznīcai ir koka žogs ķieģeļu mūra stabos. Baznīcas dārza labajā pusē ir koka zvanu tornis. Līdzīgs tornis bija arī kreisajā pusē, bet tas nojaukts.
Baznīcas fasādē, nišās, ir divas koka figūras, paturētas no vecās baznīcas. Dārzā apbedīti prāvesti: Sigismunds Taborē (1870. - 1941.), Pustiņā par prāvestu bija no 1911.g. -1933.g. Jānis Romanovskis (1989.g. 20. febr. - 1937.g. 3. febr.). Priesteris Miķelis Tomaševičs (1909 - 1991). Dārzā ir vēl daži senās kapsētas krusti, bez uzrakstiem. 1937. g. Pustiņas draudzē bija apmēram 4000 locekļu. Iestiprināja 708 personas. Bīskapa vizitācijas laikā sprediķi runāja Drujas prāvests J.Dašuta. No Pustiņas draudzes cēlušies priesteri: Staņislavs Jonins, Ignats Šukeļs, Pāvils Rāciņš. Aiz baznīcas Žoga sākas priežu mežs un ezers. Šo priežu mežu dēstījis prāv. M. Malahovskis un tajā uzstādīja Jēzus Sirds un Dievmātes statujas. Tagad ir Jēzus Kristus statuja. Populārākie draudzes svētki ar sv. Miķeļa dienā (40 st. atlaides).
paxvobis.lv
