Purva vijolīte

Purva vijolīte (Viola palustris) ir daudzgadīgs, sīks (ga 5-10 cm) vijolīšu dzimtas lakstaugs. Virszemes stublāja nav. Lapas rozetē, ieapaļi nierveidīgas (ga, pl 1-6 cm), gals ieapaļš, mala rantaini zobaina vai gandrīz gluda. Lapu virspuse tumši zaļa, spīdīga, lapas kailas. Ziedkāta galā viens blāvi violets zieds (ga 0.7-1.5 cm). Pretskatā zieds ieapaļš. Kauslapas strupas. Pieziedlapas atrodas ziedkāta vidū. Piesis taisns, līdz 1.5 reizes garāks nekā kauslapu piedeva. Auglis - kaila pogaļa. Zied no maija līdz jūlija vidum.

Izplatība: Eiropas suga, izplatības maksimumu sasniedz Eiropas ziemeļu daļā.
Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi: Veido dažāda lieluma grupas mitros, purvainos mežos un pļavās, kā arī purvos. Raksturīga suga vairākās augu sabiedrībās zāļu purvos (Cl. Scheuchzerio-Caricetea fuscae, All. Caricion fuscae), kā arī neiztrūkstoša pavadītājsuga melnalkšņu staignājos: Cl. Alnetea glutinosae.

Īpašas norādes: Ne viegli atšķirama suga. Ļoti līdzīga sūnāja (V. epipsila), mazāk dūkstu (V. uliginosa) vijolītei. No dūkstu vijolītes atšķirama pēc mazākiem, daudz gaišākiem ziediem un lapām (plātnes pamats nekad nav dziļi sirdsveidīgs). No sūnāja vijolītes atšķirama pēc abpusēji kailām (nevis apakšpusē apmatotām) un virspusē spīdīgām, zaļām (nevis blāvi zaļām) lapām. Pieziedlapas ziedkāta vidū (nevis augšējā trešdaļā), zieda apveids pretskatā ieapaļš (nevis zieds manāmi garāks nekā plats), zieda piesis taisns (nevis salīcis uz augšu), līdz 1.5 reizes (nevis 2-3 reizes) garāks nekā kauslapu piedeva.
(Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs)

Latvijā ir 17 vijolīšu sugas. Atskaitot 4-5 retās sugas, pārējās vijolītes ir diezgan biežas mežos, pļavās un krūmājos.

www.latvijasdaba.lv