Purva lāmas
Purva lāmas, kas veidojas, sfagnu sūnām izaugot tiktāl, ka purva virsma kā kupols ceļas uz augšu un pārplīst nevienādām malām, tad plīsumā uzkrājas nokrišņu ūdeņi, kas ir labvēlīga vide ļoti daudziem purva augiem.
Purva lāmai nav ne cietu krastu, ne sasniedzama dibena – tas ir purva veidojums, ko tautā sauc par akaci. Kā skaidro pētnieki, purvs ir samērā droša vieta gājējam, ja vien zina, kurp doties, – nekādā gadījumā nespert soli tālāk, ja zeme zem kājām sāk līgoties, neiet klāt pie purva lāmas krasta, bet gan doties turp, kur aug mazie purva kociņi – priedītes, eglītes un bērziņi.
www.videsvestis.lv
Lāmas ir lielas un pastāvīgi ar ūdeni pildītas ieplakas un jau līdzinās maziem purva ezeriem. Tajās var sastapt peldošos ūdensaugus, piemēram, sniegbalto un balto ūdensrozi. Lāmu malās bieži aug dūkstu grīslis.
latvijas.daba.lv
Kad kūdras sega jau ir pietiekoši bieza un ir izveidojies kupols, augstajos purvos sāk veidoties lāmas. Tās var būt samērā lielas un pastāvīgi ar ūdeni pildītas ieplakas, kurās sastopami peldošie ūdensaugi. Lāmas veidojas purvam augot un pieaugot spriegumam kupola nogāzēs, kā rezultātā veidojas dziļi ieplīsumi kūdras segā. Lāmas var būt purvā izvietojušās koncentriskā vai ekscentriskā veidā.
www.purvi.lv
