Purva dzērvene (Oxycoccus palustris)

Lielā jeb purva dzērvene (latīņu: Oxycoccus palustris Pers.; angļu: Cranberry, vācu: Gemeine Moosbeere; krievu: клюква болотная) ir daudzgadīgs, sīks, ložņājošs (virs zemes paceļas 4-8 cm augstumā) ēriku dzimtas lakstaugs, kas dažreiz tiek attiecināts pie mūžzaļiem sīkkrūmiem. Stublājs (ga 20-85 cm) pavedienveidīgs, diezgan ciets. Lapas uz stublāja pamīšus, ar ļoti īsu kātu, iegareni olveidīgas (ga 0.8-1.5 cm, pl 0.3-0.6 cm), lapas visplatākās apmēram vidusdaļā. Plātnes virspuse tumšzaļa, spīdīga, apakšpuse blāvāka, gals smails vai pastrups, mala ierotījusies. Ziedi čemurveida ziedkopā pa 2-6 ložņājošo dzinumu galos. Ziedkāts apmatots, tā galā vientuļš, nokarens zieds. Kauslapas zaļgani sārtas, sīkas, saaugušas ar sēklotni. Vainaglapas gaišāk vai tumšāk sārtas, saaugušas tikai pie pamata, pilnziedā pilnīgi atliekušās. Auglis - apaļa līdz iegarena (Ø 1-1.8 cm), sarkana oga. Zied jūnijā, jūlijā. Ogas nogatavojas septembrī.

Izplatība:
Ziemeļu puslodē pola tuvumā aukstā un mērenā klimata joslā sastopama suga.
Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:
Veido klājeniskas audzes sūnu un pārejas purvos, purvainos priežu mežos. Purvainu priežu mežu (Cl. Vaccinio-Piceetea, All. Dicrano-Pinion, Ass. Vaccinio uliginosi-Pinetum) un sūnu purvu (Cl. Oxycocco-Sphagnetea) augu sabiedrību noteicoša un neiztrūkstoša suga.

Īpašas norādes:
Nozīmīgs pārtikas augs. Līdzīga sīkajai dzērvenei (O. microcarpus), bet atšķirama pēc lielāka auguma un ogu lieluma, kā arī apmatota (ne kaila) ziedkāta un visplatākām vidusdaļā lapām (ne trīsstūraini ķīļveidīgām ar visplatāko vietu pamatā).
www.latvijasdaba.lv

Jau sen ir zināmas dažādas labās īpašības, kas piemīt Latvijas purvos augošajām dzērvenēm, piemēram, tās lieti noder urīnceļu slimību profilaksei un ārstēšanai un, pateicoties augstajam C vitamīna saturam, bieži tiek lietotas arī saaukstēšanās slimību gadījumā, lai paātrinātu atveseļošanos, vai to profilaksei. Šīs tumši sarkanās, skābās ogas pozitīvi ietekmē kuņģa-zarnu trakta darbību, mutes veselību, pasargā no nierakmeņu veidošanās, samazina sliktā (zema blīvuma lipoproteīnu), bet paaugstina labā (augsta blīvuma lipoproteīnu) holesterīna līmeni asinīs, palīdz atveseļošanās periodā pēc dažādām infekcijas un sirds-asinsvadu sistēmas slimībām, kā arī samazina risku saslimt ar dažādiem audzējiem.

Dzērvenes miza un zemmizas slānis satur bioloģiski aktīvu vielu antociānu. Tā ir viela, ko augs izstrādā pats savas ogas aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējās vides iedarbību, piemēram, UV stariem, vīrusiem, baktērijām, sēnītēm. Un, izrādās, šī viela lieliski noder arī cilvēka veselības uzturēšanā. Tā, piemēram, ir pierādīts, ka antociāns kavē baktērijas E.coli pieķeršanos urīnceļu gļotādas sieniņai. Tādējādi dzērveņu ogas vai ogu ekstrakts labvēlīgi ietekmē urīnceļu sistēmu.

Cilvēkiem, kas slimo ar akūtām vai hroniskām recidivējošām urīnceļu infekcijām, dzērveņu ekstrakta lietošanai ir milzīga nozīme. Ir pierādīts, ka, lietojot dzērveņu ekstraktu, antibiotiku lietošanas biežums samazinājās uz pusi. Lietojot tik daudz antociānu, cik satur viens litrs dzērveņu, urīnceļos samazinās oksalātu akmeņu un urīnvielas akmeņu veidošanās.

Ir pētījumi par antociānu iedarbību uz vīrusiem un vēža šūnām. Pierādīts, ka antociāniem ir pretvīrusu iedarbība un tie spēj samazināt bojāto šūnu jeb, citiem vārdiem, vēža šūnu nekontrolētu augšanu.

Jaunākie pētījumi ir pierādījuši, ka dzērvenes labvēlīgi iedarbojas uz mutes gļotādu un smaganām, tāpēc dzērvenes vai dzērveņu ekstraktu ieteicams lietot cilvēkiem ar smaganu slimībām, piemēram, parodontozi. Šai gadījumā priekšroka būtu dzērveņu ekstrakta tabletēm, kas ir košļājamas vai sūkājamas, līdz ar to aktīvās vielas ilgāku laiku uzkavējas mutes dobumā.
www.videsvestis.lv

Tipiski sūnu purvu augi ir dzērvenes (Oxycoccus). Latvijā sastopamas purva dzērvene (Oxycoccus palustris) un sīkā dzērvene (Oxycoccus microcarpus). Tie ir mūžzaļi sīkkrūmi ar ložņājošiem dzinumiem un spīdīgām, tumšzaļām, olveidīgām vai eliptiskām lapām. Purva dzērvenei ziedi parasti pa 2 - 6 čemurveidīgās ziedkopās iepriekšējā gada dzinumu galos, bet ogu diametrs 10 - 18 mm. Sīkajai dzērvenei ziedi parasti pa 1, bet ogu diametrs 5 - 10 mm. Zied VI, VII.

Dzērvenes satur ļoti daudz vērtīgu vielu – organisko skābju, pigmentu, pektīnu. Šī skābā oga ir unikāls fruktozes un skābju, tai skaitā citronskābes, savienojums. Dzērvenes tāpat kā irbenes var ievākt pēc pirmā sala vai pat agrā pavasarī.

Dzērvenes nav ieteicamas aknu un čūlas slimniekiem, kā arī tad, ja ir paaugstināts kuņģa skābes daudzums.

Dzērvenes satur C, B1, B2, PP vitamīnus, kas stiprina imunitāti un palīdz mazināt saaukstēšanās, infekcijas slimību, kā arī dažādu audzēju risku. Pateicoties bagātīgajam flavonīdu, antioksidantu un minerālvielu (kālija, nātrija un kalcija) saturam, tās normalizē vielmaiņu, sirdsdarbību un asinsspiedienu, tāpēc ieteicamas sirds un asinsvadu slimniekiem un cilvēkiem, kuri cieš no sklerozes un tās izraisītajām sekām.

Dzērvenēs ir maz kaloriju, bet ļoti daudz bioloģiski aktīvo vielu, piemēram, organisko skābju (benzoskābe, hipūrskābe u.c.), kas veicina gremošanas sulu sekrēciju un uzlabo ēstgribu. Tās stiprina asinsvadus, samazina holesterīna līmeni asinīs, uzlabo organisma vielmaiņas procesus un dezinficē cilvēka muti, iznīcinot nelabvēlīgos mikroorganismus.

Benzoskābei piemīt antibakteriālas īpašības. Ne velti dzērvenes jau izsenis tiek uzskatītas par vienu no visefektīvākajiem iekaisumu ārstēšanas līdzekļiem. Savukārt hipūrskābe pasargā no infekciju attīstības urīnceļos, tāpēc dzērvenes izmanto urīnceļu slimību profilaksei un ārstēšanai. Tās ir efektīvs unrīndzenošs līdzeklis, kas pasargā no nierakmeņu veidošanās, kā arī paātrina magnija un kālija izvadīšanu no organisma, mazinot nierakmeņu daudzumu. Tiesa, augstā skābju satura dēļ dzērvenes un to sula nav ieteicamas kuņģa slimniekiem un cilvēkiem ar paaugstinātu kuņģa skābuma līmeni.

Lietojot uzturā dzērvenes profilaktiskos nolūkos, vienmēr ir vērts atcerēties, ka lielākais organismam vērtīgo vielu daudzums ir svaigās ogās!
www.termorelax.com