Puikule

Puikule (arī Puytele, Puikele, Puiķele; vācu: Puikeln) ir sena lībiešu apmetnes vieta. Puikule ir apdzīvota vieta Vidzemē, Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā. Puikule ir Brīvzemnieku pagasta centrs. Puikule ir vidējciems, kas izveidojies Brīvzemnieku pagasta ziemeļrietumos pie autoceļa P13 23 km no novada centra Limbažiem, 9 km no tuvākās pilsētas Alojas un 116 km no Rīgas. Puikules ciems izveidojies pateicoties Puikules muižai. Puikulē vēl atrodas pagasta pārvalde, tautas nams un bibliotēka.

Ciema un Puikules muižas vēsture

Apdzīvota vieta Puikule atrodas uz kādreizējās Puiķeles muižas zemes. Pēc vēstures datiem pirmais muižas īpašnieks bija Jānis Vildebergs. 1427. gadā arhibīskaps Hennings muižu dāvināja Jurim Gutzleffam. Pēc tam muižu patstāvīgi piesavinājies Limbažu kapteinis Venzeslavs Vanovitzs. 1586. gadā muižu tiesas ceļā tika atgriezta Reinholda Tiezenhauzena mantiniekiem. Jura Gutzelffa meita bija precējusies ar Reinholdu Tiezenhauzenu. Viņu dēls Henrihs krita kaujā 1626. gadā un muiža pārgāja Annas (viņa māsas) vīram Buddenbrokam. Pēctam tā piederēja rotmestra Jāņa Kaspara Ermeša bērniem kā Annas Tiezenhauzenas pēcnācējiem. Bruģu kungs Jānis Arends fon Ermess 1749. gadā muižu pārdeva Kārlim Ēvaldam fon Patkulam. Viņš savukārt 1758. gadā Puiķeli atdeva leitlantam Ernestam Jānim fon Klotam. Pēc tam to mantoja viņa dēls Reinholds fon Klots, bet 1830. gadā – viņa dēls Magnuss Ernests. Margusa Ernesta dēls bruģu kungs Reinholds fon Klots uzcēla Puiķeles muižu. Barons Reinholds fon Klots mira pēkšņā nāvē ar trieku. Muižu mantoja viņa dēls Reinholds II 1869. gadā. Puikules muiža no 18. gadsimta līdz 1917. gadam bija fon Klotu-Heidenfeldu dzimtas (von Klot a. Heydenfeld) īpašumā. Par viņa līdzekļiem Puiķelē uzcēla skolu "Gaismas". Reinholds II fon Klots mira 1903. gadā.

Vēlāk atsevišķas muižas ēkas apdzīvoja linu punkta vadītāji. Muižas zāle tika izmantota sabiedrības vajadzībām. Pārējās muižas ēkas – klētis, šķūņus un staļļus izmantoja pēc kolektivizācijas kolhoza vajadzībām. Tajās tika iekārtotas noliktavas, galdniecība, fermas, graudu noliktavas, kantora ēka, tautas nams. Revolucionārie notikumi Puiķeles apkārtnē sākušies 1904. gada  rudenī. Muižkungam Apsītim barons fon Klots bija nodevis visu vadīšanu par saviem 52 graudniekiem. Viņš dzīvojis muižkunga mājā – tagadējos "Brančos". Mītiņi notikušies toreizējās 4 klašu pamatskolas telpās. No jauna cīņa pret apspiedējiem atsākās 1917. gadā, tad atkal skolā un pagastmājā noņēma cara ģīmetnes un tās sadedzināja. Puikules barons fon Klots vairs nejutās drošs savā muižā. 1918. gadā sākās vācu uzbrukums un 27. februārī barons fon Klots ar saviem ļaudīm ierodas Puiķeles pagastā. 1928. gadā mainījās pagasta nosaukums. Puiķele tika pārdēvēta par Puikuli.

Šajā laikā ciematā darbojās linu pārstrādes punkts, tika būvēta dzelzceļa līnija Rīga–Rūjiena, tika uzbūvēta Puikules stacija. Daudzi ciemata iedzīvotāji tika nodarbināti uz dzelzceļa. Pa dzelzceļu transportēja kokmateriālus. Purezera purvā ieguva kūdru, darbojās pienotava. Pēc 1920. gada zemes reformas Puikules muižu sadalīja 120 vienībās 2075 ha kopplatībā. 1938. gada 6. maijā Puikules pagasta valde parakstīja Puikules muižas pārņemšanas aktu un iekārtoja tajā Puikules pagasta sešgadīgo skolu. 1991. gadā to pārdēvēta par Puikules pamatskolu. Muižas telpas bija stāvējušas tukšas, bez apkures gandrīz 20 gadus. Neapdzīvotās telpas un apkārtne bijusi gadiem krāto netīrumu pilna.
lv.wikipedia.org