Prīmulas (Primula)
Prīmulas (Primula) (tajā ir ap 550 sugu) pārstāvji savvaļā sastopami galvenokārt dažādās Ziemeļu puslodes zemēs, to skaitā arī Latvijā.
Dažādos laikos dažādās valstīs cilvēki aizrāvušies ar atsevišķu sugu vai šķirņu grupu audzēšanu (piemēram, ar dārza aurikulprīmulām vai daudzu Himalaju sugu kolekcionēšanu), taču lielākoties tās palikušas kolekcionāru prieks. Tikai nedaudzas sugas Eiropā ieguvušas plašāku izplatību dārzos vai nu tīrā veidā, vai arī tās selekcionējot. Latvijā, salīdzinot ar Rietumeiropu, kā papildus ierobežojošs faktors jāmin bargākās un nepastāvīgās ziemas.
Tāpat kā citās Eiropas valstīs pie mums dārzos sastopamas tā saukto pavasara prīmulu sekcijas (Vernales) pārstāves. Visām lapas piezemes rozetēs, bet ziedi pa vienam vai čemuros neaplapotu kātu galos.
Viena no tām – gaiļbiksīte (P. veris) – sastopama Latvijā arī savvaļā pļavās, pakalnos, mežmalās. Šai sugai ziedi ir gaiši dzelteni, kultūrā arī sarkanīgi, ar pieciem oranžas krāsas plankumiņiem rīklītē, smaržīgi, vairāk vai mazāk nokareni, sakārtoti vienkāršos čemuros, apmēram 20 cm augstu kātu galos. Lapas zaļas, gareni olveidīgas. Polimorfa suga. Vairāk zināma kā ārstniecības augs, taču ir ļoti labi piemērota dabiskā tipa stādījumos, jo labi vairojas ar pašizsēju. Aug vidēji mitrās, mēreni sausās augsnēs saulē, pusēnā. LU Botāniskajā dārzā gadu desmitiem minētā veidā vairojas veca vītola paēnā jauktā grupā kopā ar lielziedu telimu (Tellima grandiflora)un parasto strauspapardi (Matteuccia stuthiopteris) un citiem augiem.
Lai gan pavasara prīmulām optimālai augšanai vēlama trūdvielām bagāta, pietiekami mitra augsne, parastā prīmula spēj augt un vairoties ar pašizsēju smilšainā, mēreni sausā augsnē, paciešot zāļu konkurenci. To pierāda tā sauktās prīmulu pļaviņas izveidošanās LU Botāniskajā dārzā 30-35 gadu laikā, bastardējoties un izsējoties regulāri pļautā zālienā pamatsugai un tās variantam Voronova prīmulai (P. woronowii)ar purpursārtiem ziediem.
Savstarpēji krustojot gaiļbiksīti, dižo prīmulu, Jūlijas prīmulu un parasto prīmulu, ir iegūtas gan dārziem, gan arī rūpnieciskajai puķkopībai nozīmīgas šķirņu grupas. Šīs prīmulas, tagad visvairāk izplatītās, praktiskām vajadzībām iedala divās grupās:
1) čemurziedu prīmulu jeb poliantu hibrīdu grupa;
2) Jūlijas prīmulas jeb spilvenprīmulu hibrīdu grupa.
Abām šķirņu grupām tāpat kā prīmulu sugām lapas sakārtotas piezemes rozetēs. Čemurziedu hibrīdu grupai ziedi sakārtoti neaplapota garāka ziedneša galā dažāda lieluma vienkāršā čemurā, kamēr Jūlijas prīmulas hibrīdiem ziedi lielāko tiesu zied pa vienam samērā īsu kātu galos, tikai nedaudz paceļoties virs lapojuma.
Jūlijas hibrīdu grupas prīmulām ziedu krāsa arī var būt ļoti dažāda. Piemēram, šķirne'Gartenglück' zied ar sarkaniem ziediem un dzeltenu centru,bet šķirne'Schneeriesin' – ar ļoti lieliem, baltiem ziediem, kas ziedēšanas laikā nosedz visu augu. Šīs grupas prīmulas ļoti labi jūtas akmeņdārzā, ar barības vielām bagātā, mitrā augsnē, pusēnā. Līdzīgos apstākļos izmantojamas arī parastās prīmulas lielziedu šķirnes. Daudzas no tām var arī audzēt kā divgadīgus augus stādījumiem konteineros, kā arī uzziedināšanai.
Audzējama pietiekami mitrā, pat slapjā, bagātā dārza augsnē paēnā un pusēnā. Labi noder krastmalu stādījumos nelielās grupās. Kaimiņi te var būt parastā prīmula, doronikas, daiļā sirdspuķe, lauztā sirds, šarlaksarkanā bitene, zilā vizbulīte, hostas un citi. Pavairo ar sēklām, interesantākās krāsu formas – ar dalīšanu vai sakņu spraudeņiem. Šī prīmula var ciest salnās.
www.eziedi.lv
