Priekules muižas pils
1483. gadā Livonijas ordeņa mestrs Borhs piešķīra zemes īpašumu feodālim Klausam Korfam. Tā izveidojās Priekules muiža, un tika uzcelta tā saucamā vecā pils, kura vairs nav saglabājusies. Muiža atradās ļoti izdevīgā vietā, kur krustojās septiņi lielceļi. Izdevīgā atrašanās vieta nākotnē te veicināja labas un izdevīgas tirdzniecības vietas izaugsmi, radās Priekules miests, pēc tam pilsēta. Rokot 20. gadsimta 60. gados ūdensvadu, skolas darbinieki atraka šīs vecās pils paliekas. 19. gadsimta otrajā pusē Rietumeiropas ietekmē muižnieki steidza modernizēt savas necilākās muižu ēkas. Pārveidojumi skāra arī Priekules pili. M. Berči projektētās Priekules muižas pils no sarkaniem ķieģeļiem celto trīsstāvu ēku papildina balkons, kuram ir izeja no zāles un plašas parādes kāpnes, kas turpinās upes krasta nogāzē un aizved parkā. Kādreiz pāri skaistajam gājēju tiltiņam varēja nokļūt pils parkā. Priekules pilī bija zāle, ēdamistaba, ieroču istaba, naudas glabātuve, baznīcas telpa, viesu istabas, barona, viņa piederīgo un kalpotāju istabas. Pie ieejas vestibilā atradies liels kamīns, zem pils plašs velvēts pagrabs. Kara laikā pils stipri cietusi, taču tā tika atjaunota, un patreiz tajā atrodas Priekules vidusskola.
zudusilatvija.lv
Priekules muižas komplekss
Kompleksā ietilpst Zviedru vārti, Priekules muižas pils un pils skatu tornis. No 15.gs. Priekuli pārvaldīja baroni Korfi. Šajā laikā būvēta muižas pils un pils nocietinājumi, lai aizsargātos no sirotājiem.
Caurbraucamie Zviedru vārti uzbūvēti 1688. gadā, tos rotā Gotlandes smilšakmenī kalts baronu Korfu dzimtas ģerbonis, sudraba lode un maskerons vārtu centrālajā daļā. Priekules muižas vārtu caurbrauktuvei abās pusēs izbūvētajās nišās stāvēja divi draudīga izskata akmens sargzaldāti. Pirms II Pasaules kara esot bijis ticējums – ja vārtu sargzaldātiem nobučos nabiņu, tad šis cilvēks piedzīvošot laimi. Mūsdienās Zviedru vārtus sargā vietējā meistara darināti koka zaldātiņi, un ticējums par nabiņas bučošanu arī joprojām ir spēkā.
Priekules muižas pils celta 18.gs., bet 19.gs. otrajā pusē tai notikusi plaša pārbūve, ko vadījis slavenais arhitekts Makss Pauls Berči. Tad izbūvētas parādes kāpnes, otrā stāva zāles izeja – balkons un Pils skatu tornis. Šodien pilī darbojas Priekules vidusskola.
liepaja.travel
