Preiļu muiža
Preiļu vēsturiskā mantojuma lielākais lepnums ir Preiļu muižas komplekss ar skaisto parku, kas ir lielākais parks Latvijā pilsētas teritorijā. Līdz mūsdienām saglabājušos romantiskā ainavu dārza veidolu Preiļu parks ir ieguvis 19. gs. vidū. Parka platība ir 41,2 ha, no kuriem apmēram 13 ha aizņem parka dīķi un kanāli. Preiļu muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet Preiļu pils ir izcils Latgales 19. gs. historisma laika muižu arhitektūras paraugs. Viduslaikos Preiļu novads ar pili piederēja Livonijas Ordenim, bet kopš 1382. gada barona fon Borha dzimtai. Pils tika nopostīta Livonijas kara laikā. Borhi nopostīto pili neatjaunoja, bet uzcēla jaunu, kas 18. gs. sākumā nodega. Tās vietā uzcēla atkal jaunu kungu māju, bet, kad tā vairs neapmierināja saimnieku prasības, laika posmā no 1860.–1865. gadam uzbūvēja jaunu pili. Kopš 1930. gadiem pilī atradusies gan lauksaimniecības skola, gan vidusskola, gan šūšanas cehs, pionieru nams,līdz 1979. gadā to izpostīja ugunsgrēks. No saimniecības ēkām saglabājušies 19. gs. 3. ceturksnī neogotikas formās celtie staļļi, vārti ar smailloka arkām, vārtsarga namiņš un kapliča. 1817. gadā celtajā un 2006. gadā renovētajā muižnieku Borhu kapelā apskatāmas Itālijas, Spānijas un Nīderlandes renesanses laikmeta gleznotāju darbu reprodukcijas un tēlnieces Ēvī Upenieces skulptūras. 2009. gadā renovētajā muižas vārtsarga namiņā iekārtota Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja atklātā mācību krātuve, kurā interesenti var iepazīties ar pūra mēbelēm un pūra saturu. Visas ēkas ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Senatnē parkā atradās daudz vairāk saimniecisku ēku un to greznoja arī neskaitāmas skulptūras, ziedu torņi un tiltiņi, tējas namiņi un paviljoni ar izsmalcinātām mēbelēm.
Jau vairākus gadus Preiļu pils tiek atjaunota, pašlaik tā ir ieguvusi skaistus logus, durvis, sakārtotu fasādi, jumtu un bēniņus. Pils interesentiem apskatāma tikai no ārpuses, un vērtīgāk to ir darīt zinošu gidu vadībā.
Sniegtie pakalpojumi: dziedošās gides Irēnas Kjarkužas 30 min dziedājumu kapelā (tel. 29116431). Ekskursijas pa parku – pieteikšanās Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā (tel. 65322731) vai Tūrisma informācijas centrā (tel.65322041). Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs Raiņa bulvārī 28 piedāvā pamatekspozīcijas un dažādas izstādes.
pilis.lv
Preiļu vēsturiskā mantojuma lielākais lepnums ir Preiļu muižas komplekss un parks ir lielākais pilsētvides parks Latvijā.
Līdz mūsdienām saglabājušos romantiskā ainavu dārza veidolu Preiļu parks ir ieguvis 19. gs. vidū. Parka platība ir 41,2 ha, no kuriem apmēram 13 ha aizņem parka dīķi un kanāli. Preiļu muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet Preiļu pils ir izcils Latgales 19. gs. historisma laika muižu arhitektūras paraugs.
Viduslaikos Preiļu novads ar pili piederēja Livonijas Ordenim, bet kopš 1382. gada barona fon Borha dzimtai. Pils tika nopostīta Livonijas kara laikā. Borhi nopostīto pili neatjaunoja, bet uzcēla jaunu, kas 18. gs. sākumā nodega. Tās vietā uzcēla atkal jaunu kungu māju, bet, kad tā vairs neapmierināja saimnieku prasības, laika posmā no 1860.–1865. gadam uzbūvēja jaunu pili. Kopš 1930. gada pilī atradusies gan lauksaimniecības skola, gan vidusskola, gan šūšanas cehs, pionieru nams, līdz 1979. gadā to izpostīja ugunsgrēks. No saimniecības ēkām saglabājušies 19. gs. 3. ceturksnī neogotikas formās celtie staļļi, vārti ar smailloka arkām, vārtsarga namiņš un kapliča. 1817. gadā celtajā un 2006. gadā renovētajā muižnieku Borhu kapelā apskatāmas Itālijas, Spānijas un Nīderlandes renesanses laikmeta gleznotāju darbu reprodukcijas un tēlnieces Ēvī Upenieces skulptūras.
2009. gadā renovētajā muižas vārtsarga namiņā iekārtota Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja atklātā mācību krātuve, kurā interesenti var iepazīties ar pūra mēbelēm un pūra saturu. Visas ēkas ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Senatnē parkā atradās daudz vairāk saimniecisku ēku un to greznoja arī neskaitāmas skulptūras, ziedu torņi un tiltiņi, tējas namiņi un paviljoni ar izsmalcinātām mēbelēm.
Muižas atjaunošana
Jau gandrīz divus gadus Preiļu pils tiek atjaunota ar pašvaldības pašu un projektu konkursos piesaistītajiem finanšu līdzekļiem (pašlaik notiek darbs pie pils pamatu stiprināšanas, fasādes atjaunošanas, jumta nomaiņas un siltināšanas, sienu siltināšanas, durvju un logu nomaiņas u.c. darbiem).
Ekskursijas pa Preiļu muižas kompleksu un parku – pieteikšanās Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā (tel. 65322731).
latgale.travel
Preiļu muiža (vācu: Prely) ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu komplekss Preiļos, kas sastāv no muižas pils, laukakmeņu mūra staļļa, diviem ieejas vārtiem, laukakmeņu mūra rotondas un romantiska ainavu parka 41,2 ha platībā. Līdz 1920. gada zemes reformai atradās Borhu dzimtas īpašumā.
Preiļu muižas pils (poļu: Pałac w Prelach) ir 19. gadsimta sākumā celta muižas kungu māja Preiļos, kas vēlāk pārbūvēta neogotikas stilā (1860–1865).
Vēsture
19. gadsimta sākums
1784. gadā Latgales muižu inventarizācijas materiālos minēta no koka celta Preiļu muižas kungu māja ar augļu dārzu. Tā, domājams, bijusi tajā vietā, kur pie kādreizējā parādes pagalma saglabājušies ēkas pamati ar mūra pagrabiem. Tagadējo Preiļu muižas kungu māju ap 1806. gadu sāka celt Maltas ordeņa komandors grāfs Jozefs Heinrihs fon der Borhs (1753–1835). 1817. gada 20. septembrī tika iesvētīta Preiļu muižas kapela. Zem kapelas iekārtoja kapenes Borhu dzimtas locekļu apbedīšanai. 1826. gadā ap muižas pili ierīkoja ap 24 ha lielu parku.
19. gadsimta beigas
Viņa dēls Mihaels Jozefs Borhs (1806–1881) muižas pili 1860. gados pārbūvēja tolaik populārajā neogotiskajā stilā. Vienlaicīgi tika pārveidots vecais parks, ievērojami paplašinot tā robežas. Dzirnavu dīķa malā uzcēla muižas stalli neogotikas stilā. 1866. gadā M. Borhs pārdeva Preiļu miestu, Preiļu un Sondoru muižas Johanam Heinriham Fredrikam, pats sev paturot tikai Preiļu kapelu un muižas vārtsarga namiņu. 19. gadsimta beigās pie kapelas tika uzcelti jauni sarkanu ķieģeļu vārti. No 1873. gada muižas īpašnieks bija Johans Ungerns-Šternbergs, bet faktiski uz pilnvaras pamata to pārvaldīja Jans Mols. 1891. gadā to nopirka Konstantīns Guļkevičs, bet 1910. gadā Kārlis Hipiuss.
20. gadsimts
Pēc 1920. gada agrārās reformas Preiļu muiža tika nacionalizēta un sadalīta, bet pilī 1924. gadā tika atvērta divgadīgā lauksaimniecības skola, kura no 1939. gada kļuva lauksaimniecības un mājturības skolu. Pēc atkārtotās padomju okupācijas 1944. gadā skola tika slēgta un pilī atradās dažādas iestādes. No 1945. līdz 1963. gadam muižas pilī izvietojās Preiļu 1. vidusskola, pēc tam Preiļu bērnu sporta skola un citas valsts iestādes.
1978. gada februārī ugunsgrēks nopostīja ēkas augšējo daļu un tā vairs netika atjaunota. Arī muižas staļļa ēka pamazām sabruka un no tās saglabājušās tikai sienas. 1985. gadā muižas vārtsarga namiņā iekārtoja Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeju.
21. gadsimts
2001. gadā veikta staļļa drupu konservācija. 2003. gadā Preiļu pilsētas dome pasūtīja muižas pils un parka rekonstrukcijas priekšlikumu, kas palicis neīstenots. Rekonstrukcijas priekšlikumā jaunajā pilī bija paredzēts novietot novada vēstures un mākslas muzeju, kafejnīcu un citas telpas.
2007.– 2008. gadā Preiļu muižas kapelā notika arheoloģiskie izrakumi, ko vadīja arheoloģe Antonija Vilcāne. Izrakumos atrada Preiļu muižas īpašnieka Jozefa Heinriha Borha Maltas ordeņa komandora tērpa fragmentu. Atrastais tērpa fragments ir unikāls – tas ir viens no 18. gadsimta retumiem Baltijā. Tērpa fragments tika restaurēts.
2016. gadā nolēma uzsākt Preiļu pils atjaunošanu. Projekta pirmajā posmā 2017. gadā tika renovēta ēkas fasāde, nomainīts jumts un parks attīrīts no aizaugušiem krūmājiem. Otrajā posmā līdz 2019. gada decembrim izgatavoti un uzstādīti pils ēkas logi un durvis. Darbus veic SIA "Preiļu celtnieks" un līguma summa ir 418 658 eiro.
Pils un parka apraksts
Muižas pils
Pils ēkai ir 2 stāvi.
Muižas pilī ir bijuši ozolkoka paneļi, ornamentāls plastisks dekors, veidojot romantisku interjeru.
Iebraucamais ceļš uz pili veda no Daugavpils ielas (rietumu) puses, kur bija iestādīta četru rindu koku aleja, uzbūvēti balti mūra vārti. Sarkanu ķieģeļu vārti bija arī dienvidu pusē, kur sākās ceļš uz Aglonu.
Muižas parks
Muižas parks izcēlās ar regulāras plānošanas elementiem un harmoniskiem arhitektūras akcentiem. Tajā stādītas piecas liepu pasugas un riekstu koki, dažādas ošu pasugas, cukurkļavas, papeles, Borhu dzimtas ozols un bumbierkoks pils priekšā. Visu parku šķērso dažāda lieluma kanāli un strauti, no izraktās zemes izveidotas saliņas un "Mīlestības kalniņš". Parku norobežoja 3–4 metri dziļi grāvji un mūra valnis.
Muižas kapela
Preiļu muižas kapela celta vecās koka baznīcas un kapsētas vietā, pēc parka arhitekta projekta. Ēkas celtniecībai izmantoti laukakmeņi, un tā ir veidota rotondas formā, fasādi rotā četras kolonas. Kapelas graciozo virszemes telpu izmantoja kā memoriālu un kapelu dievkalpojumiem, savukārt pazemē ierīkoja ģimenes kapenes. Visticamāk, ka Preiļu kapelu projektējis itālis Vinčenco Macoti, viņš cēlis arī Varakļānu muižas pili un kapelu. Kapelā bijis balkons dziedātājiem. Latvijas SPR laikā 1919. gadā lielinieki kapelu un kapenes izdemolēja, meklējot dārgumus, bet vēlāk tur ierīkoja strādnieku klubu.
Preiļu katoļu baznīca 1920. gados atjaunoja altāri, kapelā notika dievkalpojumi. Latvijas PSR laikā to atsavināja, tā stāvēja nopostīta un pamesta, bet 1995. gadā Preiļu Romas katoļu baznīca atguva īpašumtiesības uz kapelu. 2000. gadā notika arheoloģiskie izrakumi, kuru laikā pie kapelas tika atrasti 17. gadsimta otrās puses un 18. gadsimta apbedījumi. Mūsdienās kapela ir atjaunota, tajā apskatāmas renesanses laikmeta gleznotāju Leonardo da Vinči, Botičelli, Domenikino, Mikelandželo, Korredžo, Muriljo, Rembranta darbu reprodukcijas un Latvijas vecākās paaudzes tēlnieces Ēvī Upenieces ģipsī veidotās sieviešu skulptūras.
Muižas stallis
Muižas stallis ir uzcelts neogotikas stilā dzirnavu dīķa malā. Muižas stallis sastāvēja no trim kopā savienotiem korpusiem, stūrus rotāja torņi. Logailu ierāmējums un kokā grieztas zirgu galvas arhivoltu centrā pasvītroja romantiskās idejas.
Muižas staļļa ēka ir sabrukusi un no tās ir saglabājušās tikai sienas.
lv.wikipedia.org