Preiļi
Preiļi (latgaliešu: Preili) ir pilsēta (1928) Latvijas austrumos, Preiļu novada centrs.
| Preiļi | |
| Novada pilsēta | |
| Valsts | Latvija |
| Novads | Preiļu novads |
| Pilsētas tiesības | kopš 1928. gada |
| Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Prely poļu: Prele latgaliešu: Preili |
| Platība | |
| • Kopējā | 5,2 km2 |
| • sauszeme | 5,1 km2 |
| • ūdens | 0,2 km2 |
| Iedzīvotāji (2023) | |
| • kopā | 5 952 |
| • blīvums | 1 169,4 iedz./km2 |
| Pasta indeksi | LV-5301 |
| Mājaslapa | www.preili.lv |
Ģeogrāfija
Preiļi atrodas Latgales centrālajā daļā, aptuveni 200 km uz austrumiem no Rīgas, svarīgu ceļu (Līvānu-Krāslavas, Viļānu–Daugavpils) krustpunktā. Tā arī ir nozīmīga pieturvieta svētceļojuma laikā uz Aglonu, kas tradicionāli notiek augusta sākumā. Preiļiem ir raksturīgs Latgales (iekšzemes) klimats ar augstām temperatūrām vasarā, bet zemākām – ziemā.
Vēsture
Uzskata, ka Preiļu novads jeb "Preiļu zeme" bija viena no senās latgaļu Jersikas valsts administratīvi teritoriālajām vienībām un karaļa Visvalža pēcnācēju pēdējais mantojums. Avotos Preiļi pirmoreiz tiek minēti ap 1250. gadu, taču pastāv uzskats, ka senie Preiļi ir sākuši veidoties daudz agrāk ap Anspaku un Pliudu pilskalniem, kas tikuši apdzīvoti jau 10. gadsimtā.
Preiļi attīstījās kā tirgotāju un amatnieku brīvciems netālu no Preiļu muižas (Prele) centra. Miesta tiesības Preiļiem piešķirtas 1852. gadā, kad tajā bijušas 85 sētas, katoļu dievnams un krogs. Preiļos tika rīkoti vērienīgi gadatirgi, kas ilguši pat vairākas dienas. Ap 1897. gadu Preiļu iedzīvotāju skaits sasniedza 2104, bet 1935. gadā Pirmā pasaules kara un migrācijas dēļ tas bija samazinājies līdz 1662, tolaik 50% pilsētas iedzīvotāju bija ebreji.
1926. gadā Preiļiem piešķīra biezi apdzīvotas vietas statusu, bet 1928. gadā – pilsētas tiesības. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits bija zem 1000 iedzīvotājiem, taču salīdzinoši īsā laikā iedzīvotāju skaits sāka strauji palielināties, ko veicināja strādnieku ieceļošana no Padomju Savienības. 1989. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 9421, taču līdz ar neatkarības atgūšanu samazinājās rūpniecības apjomi un arī cilvēku skaits.
Populārākie tūrisma objekti
- Miniatūrā karaļvalsts un leļļu galerija,
- Nester Custom moto mākslas galerija,
- P. Černavska keramikas māja,
- Vīngliemežu audzētava "Ošu Mājas",
- Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs,
- Preiļu Romas katoļu baznīca,
- Preiļu parks un Borhu muižas komplekss,
- Preiļu kultūras pils (1959, arhitekts Andrejs Aivars).
