Popes muižas pārvaldnieka ēka

Popes muiža no 1581. gada līdz 1920. gadam bija fon Bēru dzimtas īpašumā. Muižas ēku komplekss izveidojies no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam.

19.gs. četrdesmitajos gados (1840) tiek veikta muižas pārbūve, kā rezultātā viss ansamblis iegūst savu tagadējo izskatu. Pilij piebūvēts vienstāvu flīģelis un vāgūzis. Pie pils uzcelta muižas pārvaldnieka māja un māja muižkungam un ārstam.
www.ventspilsnovads.lv

Muižas pārvaldnieka mājā 20.gs. 50-tajos gados bija iekārtoti skolotāju dzīvokļi.

Par muižas pārvaldniekiem.
1886. gadā par pārvaldnieku Popes muižā sācis strādāt Hermanis Renne (Roenne) – tautā dēvēts par Reni. Bijis ļoti vienkāršs. Nav uzskatījis par kaunu saieties ar pagasta ļaudīm.

„ Man labāk patīk pie zemnieku galda būt pirmajam neka pie kungu galda- pēdējam.” , mēdzis teikt. Kad kalpone Katrīne Erkone precējusies ar dzeramā ūdens pievedēju Fridrihu Petroviču, Reņi bijuši vedējos, kā arī krustvecāki viņu pirmajai meitiņai Annai. Savukārt, kad ģimene pārcēlās uz māju „Peniņi”, pārvaldnieks par labu kalpošanu uzdāvināja viņiem zirgu.

Hermaņa Reņa mūžs beidzās traģiski. 1896. gadā viņu nošāva malu mednieki. Pēc viņa nāves kundze ar bērniem Popi atstājuši.

Atnācis cits pārvaldnieks. Pusmūža vīrs lielu bārdu. Iepriekšējā radinieks. Arī Renis. Taču šis pārvaldnieks ļaužu cieņu neiemantoja, jo bijis ļoti augstprātīgs, arī netaisnīgs. Tēlojis varenu kungu. Ļāvis sev bučot roku, kā arī saukt par žēlīgu lielkungu. Kurš izrādījis lielāku pazemību, tas vairāk labuma saņēmis. Ļaudis to izmantojuši un par glaimiem saņēmusi gan būvmateriālus, gan graudus, gan rentes samazinājumu. Viņam bijuši četri bērni: divas meitas un divi dēli. Neilgu laiku viņiem par majskolotāju strādājis vēlākais mācītājs un arhibīskaps Teodors Grīnbergs.
Tā Veltas Akmenes grāmatā "No Popes un popiņu agrāko laiku dzīves un sadzīves"
www.draugiem.lv

2018. gadā naktī no 17. uz 18. jūliju Popes muižas pārvaldnieka ēkā izcēlās ugunsgrēks, kas nopostīja lielāko daļu no ēkas jumta koka konstrukcijām un jumta seguma, tika bojātas arī ēkas ķieģeļu mūra ārsienas, to apdare, ailu aizpildījumi u.c. ēkas daļas. Tāpat ugunsgrēka un tā dzēšanas rezultātā ievērojami bojājumi radās arī iekštelpās. 

Par iespējamo atbalstu no Kultūras pieminekļu izpētes, konservācijas un restaurācijas programmas neatliekamāko glābšanas un konservācijas darbu veikšanai tika informēta Ventspils novada pašvaldība.