Popes muižas pils
Bijusī Popes pils, tagad Popes skola
Celta 17. gs. pirmajā pusē. Par to liecina sienu paneļi un rokoko laikmeta krāsnis. 1941. gada martā muižas ēkā novietojas skola, bet Latvijas brīvvalsts laikā te darbojās Latviešu biedrība. Ēka tagad pārbūvēta, piemērojot skolas prasībām. Piemineklis skolas apstādījumos veltīts bermontiešu iebrukuma laikā 1919. gadā nomocītajiem popeniekiem. No ārpuses tā ir divstāvu ēka ar izvirzījumu ēkas vidusdaļā trīs stāvu augstumā un vaļēju terasi. Terases dzelzs margas - gotiskās formās. Ēkas galā divstāvu un vienstāvu piebūves. No iekšpuses saglabājušies sienu paneļi, durvju vērtnes, krāsns (rokoko stils).
Popes pils vēsture. Pils celta 17.gadsimta sākumā, bet starp 17.-18. gs. ēka kapitāli pārbūvēta. Izbūvēti 4 mezonīni, 4 skursteņi. Parādes durvis aptvēra portāls, balstīts uz 4 apaļām koka kolonnām. Rezultātā ēka kļuvusi par lepnu pili ar 78 stikla logiem, kas tai laikā skaitījies liels greznums un bagātības apliecinājums. Par to liecina 18.gs. sākuma inventarizācijā izdarītais īpašais stikla rūšu un metāla kaluma uzskaitījums. Uzskaitītas durvju viras, kliņķi un pat apkaltie spaiņi.
18. gs. sākumā -ap 1720.gadu, sākta atkal jauna pārbūve Popes pilī. Tā kā šajā pārbūvē izveidota pils (daļa no tagadējās) ir ļoti līdzīga Frīdrihšteinas un Donhofštates pilīm Vācijā un Kornvihdas pilij Polijā Olšteinas vojevodistē un šo piļu īpašnieki ir Bēru radinieki, bet arhitekti - Žans de Boots un Džons Kollass, tad varētu domāt, ka viens no viņiem vai pat abi piedalījušies arī Popes pils pārbūvē. Pārbūves rezultātā pilī bijušas šādas telpas: halle, galerija, parka zāle, biljarda zāle, gleznu zāle, zaļā istaba, kungu istaba, lauksaimniecības istaba, biblioteka, mūzikas istaba. Bez tam pilī bijušas vairākas guļamistabas un palīgtelpas.
Muižu aptvēris dārzs, uz kuru veduši vārtiņi.
1840.g., pēc muižas pārbūves, pils iegūst savu tagadējo izskatu.
www.ventspilsnovads.lv
Popes muiža ir fon Bēru dzimtas Popes atzara īpašums jau no 17. gadsimta sākuma. Domājams, ka sākumā celta koka dzīvojamā ēka. Vecākā mūra ēka Popes muižā ir t. s. medību namiņš, kuru dēvē arī par veco pili un izpriecu māju (1653).
Muižas pils celšanas laiks, domājams, ir ap 1600. gadu, bet plašāki būvdarbi turpinājušies līdz pat 1692. gadam. Šajā laikā muižas īpašnieks bija V. fon Bērs. Tā bija vienstāva ēka ar centrālo rizalītu un trīsstūra frontonu. Ieejas priekšā atradās neliels lievenis.
Par muižas pili 1700. gadā ziņas sniedz inventarizācijas materiāli: no akmeņiem celta māja ar 78 iestiklotiem logiem. Jauns posms pils būvvēsturē aizsākās 18. gs. pirmajā ceturksnī, kad ēka pārbūvēta. Pils plānojuma telpisko struktūru analizējis vācu mākslas vēsturnieks K. fon Lorks plašā Eiropas arhitektūras kontekstā. Pētījumu rezultāti liecināja, ka Popes pilij līdzīgas ir Frīdrihšteinas (1709-1717), Dinhofštates (1710-1716) un Karvindes (1713-1715) pilis Austrumprūsijā, kuru arhitekti ir Ž. de Bodts un Dž. fon Kollas. Pēc pils uzcelšanas iekārtoti tās interjeri. Telpas rotāja daudzi mākslas priekšmeti, to skaitā pils īpašnieku portretu galerija. Popes pili daļēji izpostīja 1812. gada karā, kad tajā uzturējās franču karaspēka vienības un ierīkots hospitālis. Pēc tam veikts remonts, bet iepriekšējā iekārtojuma spožums un greznums vairs nebija atgūstams.
19. gs. 40. gados veikta pils paplašināšana. Pils rietumu galam piebūvēts jauns korpuss un tam galā vēl vāgūzis. Rezultātā zuda ēkas simetrija un pagalma plānojuma viengabalainība. Šajos gados muižas centra taisnstūrveida pagalmu papildināja vēl divas ēkas - pārvaldnieka māja un doktorāts, kurā atradās aptieka un slimnīca. Pope salīdzinoši maz cieta 1905. gada nemieros - nodega zirgu stallis un vāgūzis. Popes pils necieta Pirmajā pasaules karā. 1920. gadā pēc agrārreformas muižas apbūve, kurā uzskaitītas 48 ēkas un būves pārņemta valsts īpašumā. No 1937. gada pilī iekārtota skola, kas tur atrodas vēl šodien.
Pils iekštelpās saglabājušies 18. gs. - 20. gs. sākuma interjera dekoratīvās apdares elementi, būvgaldniecības izstrādājumi u. c. Šobrīd muižas pili izmanto Popes pamatskola.
(aut. - J. Zilgalvis)
www.mantojums.lv
