Plūmes (Prunus)
Plūmes ir viena no galvenajām augļaugu kultūrām un nozīmīguma ziņā mūsu dārzos ir otrajā vietā aiz ābelēm. Koks neliela auguma, ar skraju, platu vainagu. Ātraudzīgs, ražot sāk agri (pirmie augļi 2. gadā pēc stādīšanas, raža – 3.- 4. gadā). Ražo regulāri, bagātīgi. Zied vidēji agri. Ziemcietība laba, ziedpumpuru - augsta. Daļēji (atsevišķos gados pilnīgi) pašauglīga. Augļi vidēji lieli ,forma ovāli- ieapaļa. Miziņa vidēji bieza, tumši sarkan- violeta ar zilganu apsarmi. Mīkstums tumši dzeltens, sulīgs, aromātisks. Kauliņš atdalās labi. Augļi piemēroti desertam, kompotiem un ievārījumiem; samērā transportabli. Ienākas vidēji agri, augusta beigās, septembra sākumā. Plūmju augļusvar izlietot gan svaigā veidā, gan arī iespējams izgatavot viedažādākos pārstrādes produktus. Plūmes tiek izmantotas jogurtu un saldējuma piedevām.
Plūmju augļos ir 15-25 % sausnes, līdz 15% cukuru, ābolskābe un citronskābe, pektīnvielas, miecvielas, uz 100g ap 100 mg P vitamīna, 22 mg c vitamīna, kā arī Bg ,E, K, PP, B1, B2, A vitamīns. Augli satūr kāliju, kalciju, magniju, fosforu, nātriju, dzelzi, mangānu, kobaltu un citas vielas. Plūmēs esošais P vitamīns ļauj ārstēt asinsvadu slimības, hipertonisko slimību, plausu karsoni, tuberkulozi, reimatismu. Plūmes noder pret aizcietējumiem
www.ros.lv
Mājas plūme (Prunus domestica) ir rožu dzimtas koks. Bieži šo augļa koku dēvē vienkārši par plūmi, lai gan ar šo terminu nereti apzīmē arī citas plūmju ģints sugas. Arī koka augļus sauc par plūmēm. Līdzīgi, kā ķirši un persiki, plūmju augļi ir kauleņi. Mājas plūmes izcelsmes vieta iespējams ir Kaukāzs un Kaspijas jūras reģions. Mājas plūme tiek kultivēta vismaz vairāk nekā 2000 gadus.
