Plūdi

Plūdi — sauszemes, kas parasti nav klāta ar ūdeni, applūšana. Galvenie plūdu iemesli ir ilgstoši nokrišņi, sniega kušana, cunami, ledus sastrēgumi, kuru dēļ ūdens nevar tecēt pa upi un ceļas ūdens līmenis. Plūdi var būt arī tad, ja ūdens līmeņa celšanos neiztur kāds dambis vai cita aizsargkonstrukcija un tad applūst plašas teritorijas. Latvijas teritorijā plūdu cēloņi ir vētras uzplūdi jūras piekrastē un strauja ūdens līmeņu celšanās upēs un ezeros palu un lietus uzplūdu laikā.

Plūdu apdraudējums ir plūdu iestāšanās iespējamība kopā ar iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību.

Plūdi ir dabiska upes gada cikla sastāvdaļa. Cilvēka aktivitāšu dēļ upju plūdi pašiem cilvēkiem kļūst par nozīmīgu problēmu. Mežu izciršana, purvu nosusināšana, upju gultnes iztaisnošana un gultnes iekļaušana dambjos novedusi pie daudz intensīvākiem plūdiem. Raksturīgi arī, ka cilvēki apbūvē upes palieni un pēc tam cenšas novērst dabisko šo palieņu applūšanu.

Pali ir ūdens režīma fāze, kas konkrētos klimatiskos apstākļos katru gadu atkārtojas vienā un tajā pašā sezonā un raksturojas ar gadā vislielāko ūdenīgumu, ilgstošiem augstiem ūdens līmeņiem un palieņu applūšanu (Latvijā pali ir pavasarī — parasti martā vai aprīli — sniega kušanas laikā). Latvijas lielajās un vidējās upēs pavasara palu ūdens līmeņi parasti pārsniedz vasaras—rudens plūdu līmeņus (atsevišķos gados ar maziem paliem vasaras—rudens plūdi var tos arī pārsniegt).

www.lv.wikipedia.org