Plostbārdis (Tragopogon)
Pļavas plostbārdis (Tragopogon pratensis L.)
APRAKSTS:
Divgadīgs vai daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-100 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails, vienkāršs, zaro maz, zem ziedu kurvīša nav manāmi paplašināts. Lapas lineāras (ga 8-20 cm, pl 0.4-1 cm), stāvas, renesveidīgas un nereti spirāliski sagriezušās. Lapas gals gari nosmailots, mala gluda, pamats pusskaujošs. Zaru galā pa vienam ziedu kurvītim (pl ap 2.5-3 cm). Vīkala lapas parasti 8 (ga 2-3 cm). Mēlziedi dzelteni, malējie aptuveni vīkala lapu garumā. Mēlzieda gals zobains. Pļavas plostbārža ziedi ir atvērušies tikai priekšpusdienā; dienas otrajā pusē tie sakļaujas. Sēkleņi lieli (ga 1.5-2.2 cm), strupi izciļņaini, pēkšņi sašaurināti garā knābī, kas aptuveni sēkleņa pamatdaļas garumā. Matkauss iepelēks, ciets. Zied no jūnija līdz augustam.
IZPLATĪBA:
Mainīga izskata suga Eiropas vidusdaļā, dienvidos un austrumos, kā arī Rietumāzijā. Tās ietvaros nodala 3 tuvas pasugas.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
BIOTOPI:
Atsevišķi eksemplāri un grupas pļavās, upju krastu nogāzēs, ceļu un dzelzceļu malās. Raksturīga suga mēreni sausās augsta zelmeņa pļavās: Cl. Molinio-Arrhenatheretea, All. Arrhenatherion elatioris.
ĪPAŠAS NORĀDES:
Ļoti līdzīgs ievazātajam austrumu (T. orientalis) plostbārdim (sk. sugas apraksta daļu). No citiem kurvjziežiem diezgan viegli atšķirams pēc stāvām, lineārām un pie pamata pusskaujošām, zaļām lapām. No citas piejūras smiltājos sastopamas plostbārža sugas - pūkainā plostbārža (T. heterospermum) - atšķirams pēc tā, ka augam nekad nav (nevis ir) tīmekļains vai tūbains, pelēcīgs apmatojums. No ievazātā lielā plostbārža (T. major) atšķirams pēc malējiem mēlziediem vismaz vīkallapu garumā (nevis manāmi īsākiem), stublājs zem kurvīša nav manāmi paplašināts (nevis acīm redzami uzpūsts), ziedi salīdzinoši tumšāki.
www.latvijasdaba.lv
Pūkainais plostbārdis (Tragopogon heterospermus Schweigg.)
APRAKSTS:
Divgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-60 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Augs ar pelēcīgu nokrāsu, ko piešķir tīmekļainais vai tūbainais apmatojums. Stublājs stāvs vai pacils, zaro. Lapas sēdošas, lineāri lancetiskas vai lineāras (ga 5-20 cm, pl 0.5-1 cm), parasti renesveidīgas un galā sagriezušās. Lapas mala gluda, gals gari nosmailots. Ziedi pa vienam zaru un stublāja galā. Vīkala lapas 8, zaļas, pie pamata saaugušas. Mēlziedi (ga 1.5-2 cm) dzelteni. Auglis - ribains sēklenis ar īsu knābi un ar pelēkbaltiem kausmatiņiem sēkleņa garumā. Zied no jūnija līdz augustam.
IZPLATĪBA:
Dienvidaustrumu Baltijas jūras piekrastes endēms. Daži autori to aplūko kā DA Eiropā un Āzijā sastopamās sugas T. floccosus Waldst. et Kit. pasugu: T.f. ssp. heterospermus (Schweigg.) C.Regel.
Latvijā reti, tikai piejūras joslā. Vietām kāpās Kurzemes piekrastē diezgan bieži.
BIOTOPI:
Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas kāpās, sausās piejūras pļavās un skrajos kāpu mežos. Raksturīga suga augu sabiedrībās sāļainās augsnēs piejūras smiltājos: Cl. Ammophiletea, All. Ammophilion.
ĪPAŠAS NORĀDES:
Pēc specifiskajiem biotopiem un tīmekļainā vai tūbainā apmatojuma, kas augam piešķir pelēcīgu nokrāsu, viegli atšķirams no auglīgās pļavās un krūmājos bieži sastopamā pļavas plostbārža (T. pratensis).
Ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.
www.latvijasdaba.lv
Lielais plostbārdis (Tragopogon major Jacq.)
APRAKSTS:
Divgadīgs, vidējs (ga 20-60 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zaro, parasti kails, lapas salīdzinoši īsākas nekā pļavas plostbārdim (T. pratensis), taču visumā līdzīgas. Stublājs tūlīt zem ziedu kurvīša (daži autori to uzskata par kurvīša apakšējo, kātveidīgo daļu) manāmi uzpūsts. Augļu laikā uzpūstā stublāja daļa ir vēl acīm redzamāka. Cieši zem kurvīša ir neliela iežmauga, kas nodala uzpūsto kātveidīgo daļu (stublāju). Vīkallapas 8-12, lancetiskas, gari nosmailotas. Mēlziedi blāvi dzelteni, visi īsāki (raksturīga pazīme!) nekā vīkallapas (pļavas un austrumu plostbārdim malējie mēlziedi vismaz vīkallapu garumā vai garāki, tumšāki). Knābjainais un raupji ribainais sēklenis liels (kopā ar knābi ga līdz 3.7 cm), knābis garš. Matkauss ļoti garš (ga 2-3 cm). Zied maija beigās, jūnijā.
IZPLATĪBA:
Eiropas centrālajā, dienvidu un dienvidaustrumu daļā, kā arī DR Āzijā sastopama mainīga izskata suga (T. dubius s.l.), kā ietvaros nodala vairākas pasugas. Dažās florās nosaukumus T. major un T. dubius aplūko kā sinonīmus. Kartē attēlota sugas plašā nozīmē (T. dubius s.l.) izplatība. Kopumā T. major (s.str.) ir Eiropas augs kontinenta mērenā klimata joslas dienviddaļā. Ziemeļeiropā ļoti rets ievazāts augs.
Latvijā ļoti reti.
BIOTOPI:
Pamatareālā aug stepē, sausās nogāzēs, ceļmalās un nezālienēs.
Latvijā meklējams gar dzelzceļiem un sausās nezālienēs. XXI gs. sākumā atrasts Rīgā un Salaspilī sausās dzelzceļmalu nogāzēs un uzbērumos. Veido nelielas grupas vai sastopami atsevišķi eksemplāri.
ĪPAŠAS NORĀDES:
No pļavas (T. pratensis) un austrumu (T. orientalis) plostbārža diezgan viegli atšķirams pēc manāmi uzpūsta stublāja tūlīt zem ziedu kurvīša. Malējie mēlziedi īsāki nekā vīkallapas (nevis vismaz vīkallapu garumā), salīdzinoši gaišāki, blāvi dzelteni (nevis tumšdzelteni).
www.latvijasdaba.lv
