Platvainaglapu gandrene (Geranium platypetalum)
Gandrene ir ziemcietīgs un klājeniski augošs ziedaugs. Ģintī ietilpst apmēram 300 gandreņu sugu. Latvijā pastāvīgi sastopamas 14 sugas, vēl 5 sugas ir ļoti retas – konstatētas tikai vienu vai dažas reizes. Vietējās sugas ir diezgan bieži izplatītas un sastopamas mežos, krūmājos un pļavās. Ģints nosaukums cēlies no grieķu valodas vārda “geranion”, kas nozīmē ”dzērve”, jo auga augļa forma atgādina dzērves vai stārķa knābi, tādēļ dažkārt tautas valodā gandreni sauc arī par stārķa knābi.
Platvainaglapu gandrenes (Geranium platypetalum) dzimtene ir Kaukāzs, tādēļ tā ir mazprasīga uz izturīga. Zili violetajiem ziediem ir tumši violets dzīslojums. Auga lapas ir lielas; stublājs klāts ar bagātīgu apmatojumu. Platvainaglapu gandrene sasniedz 50 cm augstumu. Augs ātri vairojas un izplatās, tādēļ piemērots savvaļas dārziem, akmeņdārzam, kapu stādījumiem, robežstādījumiem un zemsedzei. Akmeņdārziem un mūra sienu apaudzēšanai piemērota ir asinssarkanā jeb asinssārtā gandrene (Geranium sanguineum). Augs aug lēni un visu vasaru zied sārti violetiem ziediem. Asinssarkanā jeb asinssārtā gandrene ir saulmīle – stādi to saulainā vietā!
Lasīt tālāk