Plankumainā spāre (Libellula quadrimaculata)

Plankumainā spāre (Libellula quadrimaculata) ir Latvijā plašāk izplatītā un biežāk sastopamā spāru suga. Tās kāpuri attīstās gandrīz jebkurā stāvošā vai lēni tekošā ūdenstilpē. Lielie, seklie piejūras ezeri – Papes, Liepājas, Engures, Kaņiera, Babītes ezeri ir ļoti piemēroti plankumaino spāru attīstībai un tādēļ šo ezeru tuvumā plankumainās spāres bieži ir sastopamas lielā skaitā.

Spāres – kukaiņu klases spāru (Odonata) kārtas kukaiņi ar tā saukto nepilnīgo pārvēršanos. Latvijā konstatētas 59 spāru sugas.

Spārēm kā plēsējiem ir būtiska nozīme dažādu bezmugurkaulnieku populāciju, to skaitā odu, mušu un knišļu, regulēšanā. To nozīmi ekosistēmās palielina tas, ka pieaugušās spāres dzīvo uz sauszemes, bet kāpuri – ūdenī.

Spāres ir nozīmīgs medījums lašveidīgo zivju mazuļiem un putniem, piemēram, kaijveidīgajiem, ūdensstrazdiem, mušķērājiem, cielavām u.c.

Gandrīz visas Latvijā sastopamās spāru sugas ziemo kā kāpuri - ūdeņos. Pavasarī, ūdens temperatūrai paaugstinoties, spāru kāpuri izlien no ūdens, kāpura āda uz muguras pārplīst un no tā izlien spāre. Dažu stundu laikā spāres ķermenis un spārni iztaisnojas un sāk sacietēt.

Spāres pirmais lidojums gan nav tāls un romantisks. Pirmā lidojuma mērķis ir attālināties no izlidošanas vietas (ūdenstilpes) un atrast saules apspīdētu un no vēja pasargātu vietu, lai pabeigtu metamorfozes jeb pārvēršanās procesu. Tikko izlidojušas spāres ķermenis un spārni ir mīksti un viegli ievainojami un līdz ar to arī lidošanas spējas vēl nav tik labi attīstītas. Un tā kā spāres ir teritoriāli dzīvnieki, tad jaunajām spārēm paliekot ūdenstilpes tuvumā ir lielākas iespējas tik traumētām, no citām, agrāk izlidojušām spārēm, kas jau sāk aizsargāt savu teritoriju.
mammadaba.lv