Piņķi

Piņķi, agrāk Saliena, ir apdzīvota vieta Babītes novada Babītes pagastā, novada centrs. Atrodas Pierīgā autoceļu A5 un A10 krustojumā Neriņas labajā krastā 15 km no Rīgas centra. Iekļauj savrupmāju ciematus Lielpriedes un Silarājus.

Rakstu avotos Piņķu apkārtne pirmoreiz minēta 1225. gadā, ar 1226. gada 16. marta līgumu to iekļāva Rīgas lauku novadā. 14. un 15. gadsimtos ir minētas Peles, Beberbeķu un Olektes muižiņas. Piņķu draudzes novada (Kirchspiel Pinkenhof) centrs.

Baltijas rusifikācijas laikos 1884. gadā Piņķu Nikolaja skolā nodibināja augstāko pakāpi — tā saukto Pēterskolu, kurā mācības notika krievu valodā. 1883. gadā minētas vēl Palīdzības klases skola ar 82 skolēniem, Annas Kalniņas skola ar 29 skolēniem, Mārtiņa Amola privātskola ar 15 skolniekiem un vācu draudzes skola ar 56 skolēniem.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 22. maijā Latviešu atsevišķās brigādes vienības pie Piņķiem cīnījās ar Padomju Latvijas armijas vienībām. Savukārt Bermontiādes laikā Latgales divīzijas 9. Rēzeknes pulks 1919. gada 4. novembrī pie Piņķiem cīnījās pret Rietumkrievijas armijas 1. plastunu pulku, jo krievi pāri Lielupei bija izcēluši desantu. 8. novembrī 9. Rēzeknes pulks atguva Bulduru tiltu un Jūrmalu līdz Dubultu šaurumam.

Latvijas PSR laikā uz Piņķu muižas zemes izveidojās sovhozs "Saliena", ko 1964. gadā apvienoja ar Bulduru dārzkopības tehnikumu, izveidojot Bulduru dārzkopības sovhoztehnikumu. Bulduru sovhoztehnikuma centrā izveidojās Salienas ciemats ar viduskolu un kultūras namu. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Piņķi atguva savu seno nosaukumu.
lv.wikipedia.org