Piparmētra (Mentha x piperita)

Piparmētra - Mentha x piperita L. (syn. M. aquatica L. x M. spicata L.)

Piparmētra - angliski: Peppermint; vāciski: Pfeffer-Minze; zviedru: pepparmynta; igauņu: piparmünt; lietuviešu: pipirmėtė; krievu: мята перечная

Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēji liels (ga 30-80 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Raksturīga īpaši intensīva mētru smarža. Hibridogēns kultūraugs, kas cēlies krustojot ūdens mētru (M. aquatica) ar krūzmētru (M. spicata). Stublājs pacils vai stāvs, zarains, apmatots. Lapas ar īsu kātu, iegarenas (ga 3-8 cm, pl 1.5-2.5 cm), mala nevienādi zāģzobaina, gals smails. Ziedi cilindriskā vārpā stublāja un zaru galā. Kauss stobrveidīgs (ga ap 0.3 cm), klāts ar punktveida dziedzeriem un skropstainiem matiņiem. Vainags gaiši violets (ga ap 0.5 cm), kails. Putekšņlapas nepārsniedz vainagu, irbulis garāks nekā vainags. Auglis - brūns, dziedzerains riekstiņš skaldauglī. Zied no jūnija beigām līdz augustam.

Izplatība:
Hibridogēnas izcelsmes kultūraugs.

Latvijā bieži kultivēts, vietumis dārzbēglis.

Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri dārzu tuvumā, nezālienēs pie mājām.

Īpašas norādes:
Nozīmīgs pārtikas augs. Veido vārpveidīgu galotnes ziedkopu (nevis ziedi lapu žāklēs). No citām mētrām ar galotnes vārpu atšķirama pēc putekšņlapām, kas īsākas (nevis garākas tāpat kā irbulis) nekā vainags.
www.latvijasdaba.lv

Izcelsme.
Hibridogēnas izcelsmes kultūraugs ar daudzām varietātēm. Dabiskais hibrīds starp ūdens mētru Mentha aquatica × M. spicata (krūzmētru). Tiek uzskatīts, ka izcelsmes valsts ir Anglija un Vidusjūras valstis. Latvijā bieži kultivēts jau izsenis, aptuveni 200 gadus, vietumis dārzbēglis, kas samērā ātri iznīkst. Daudz kultivē Ukrainā, Krievijā, Moldāvijā, Baltkrievijā, Itālijā, Japānā, Austrālijā un citur.

Morfoloģija.
Daudzgadīgs augs, ar zarainiem ložņājošiem sakneņiem. Sakneņu mezglos attīstās saknes. Augus pavairo veģetatīvi ar sakneņiem, no kuriem ik gadus izaug 30 – 80 cm augsti, četršķautņaini, zaraini, tumšvioleti vai zaļi virszemes stumbri. Lapas pretējas ar īstu kātu, olveidīgi iegarenas, veselas. Tās sakošļājot rodas aukstuma sajūtu mutē. Ziedi sīki, sārti vai rožaini violeti, sakopoti pusmieturos vārpveida galotnes ziedkopā. Zied no jūnija līdz augustam. Auglis – brūns, dziedzerains skaldaugļa riekstiņš, bet veidojas reti, jo raksturīga gandrīz pilnīga ziedu sterilitāte un ģeneratīvo pavairošanu izmanto tikai selekcijas nolūkos.

Ekoloģija.
Aukstumizturīgs augs, pacieš salnas pat līdz -5 °C. Labi aug vietējie hibrīdi, kas neslimo ar rūsas sēņu izraisītām slimībām un satur samērā daudz ēteriskās eļļas (Savvaļā atsevišķi eksemplāri dārzu tuvumā, nezālienēs pie mājām. Kultivējot, vēlamas vidēji smagas (smilšmāla), auglīgas augsnes (ar vāji skābu līdz neitrālu reakciju – pH 5 – 6,8), ar normālu mitruma režīmu. Saulaina vai daļēji noēnota vieta. Patiks organiskais mēslojums. Augot, tās noēno augsni, tādējādi attīrot no nezālēm.

Nozīme.
Ārstniecības, garšaugs un nektāraugs. Nozīmīgs pārtikas augs – izmanto kulinārijā (tējas atsvaidzinoši dzērieni, saldie ēdieni, gaļa, dārzeņi, augļi), pārtikas rūpniecībā (konfekšu un šokolādes, arī alkohola ražošanā), parfimērijā (ēteriskās eļļas 1 – 5%). Plaši izmanto ārstniecībā – veicina gremošanu, tonizē un relaksē (atkarībā no drogas koncentrācijas), bez tam lieto pret klepu, kā diurētisku līdzekli, mutes dobuma dezinficēšanai, piena sekrēcijas veicināšanai. Piemīt arī antiseptiska iedarbība. Augs populārs „virtuves” dārzu ierīkošanā.
database.smartgardens.eu

Piparmētra (Mentha x piperita) ir daudzgadīgs, kultivēts lūpziežu dzimtas mētru ģints ārstniecības augs, kas jau kopš senseniem laikiem plaši pazīstams visā pasaulē. Kaut arī ārstnieciski piparmētra ir ļoti vērtīgs augs, kas palīdz pret daudz un dažādām kaitēm, to izmanto ne tikai medicīnā un farmācijā. Piparmētras sastāvā esošā ēteriskā eļļa satur mentolu (~50%). Tieši savas atsvaidzinošās iedarbības un patīkamās, svaigās garšas dēļ šo augu izmanto arī pārtikas un parfimērijas rūpniecībā. Piemēram — zobu pastu, košļājamo gumiju un sūkājamo ledeņu ražošanā.

Ārstnieciskās īpašības
Piparmētra ir viens no tiem augiem, kas medicīnā izceļas ar ļoti plašu pielietojumu. Šo augu bieži lieto saaukstēšanās un gripas gadījumos, pret kakla sāpēm un bronhītu. Atkarībā no devas un pagatavošanas veida, drogu var izmantot gan kā tonizējošu, gan arī kā nervus nomierinošu līdzekli. Zināms, ka piparmētra aktivizē un nostiprina cilvēka smadzeņu darbību un stimulē garīgās spējas. Patīkamās, atsvaidzinošās garšas dēļ piparmētru ierasti lieto pret sliktu dūšu, vemšanu, vēdera sāpēm un uzpūšanos, gāzu uzkrāšanos, kā arī ēstrgribas rosināšanai. Pipramētra veicina žults izdalīšanos; to var lietot arī kā vieglu diurētisku līdzekli. Mentha piperita uzlabo arī asinsriti. Bez tam, piparmētrai piemīt dezinficējoša iedarbība un to nereti izmanto ārīgi iekaisumu, sasitumu un brūču dziedēšanā. Ārīgi piparmētru vēl izmanto, lai pagatavotu dažādas dziedinošas un sāpes remdējošas kompreses, nomierinošas aromātiskas peldes, u.c. Uzskata, ka piparmētrai piemīt pretaudzēju aktivitāte.

Ārstniecisko preparātu pagatavošana
Piparmētru tējas pagatavošanai izmanto auga lapas, kuras parasti novāc sausā laikā piparmētras ziedēšanas sākumā (novāc visus lakstus, vēlāk atdalot lapiņas no stumbra. Pēc piparmētru ražas novākšanas lapiņas ilgstoši var uzglabāt žāvētā vai saldētā veidā). Lai pagatavotu tēju, svaigas vai žāvētas lapiņas aplej ar vārošu ūdeni un ļauj ievilkties.

Piparmētra pārtikas ražošanā
Kulinārijā plaši un daudzpusīgi izmanto svaigas un žāvētas piparmētru lapas, kā arī stublāju galotnes. Piparmētru pievieno ēdieniem, gatavojot saknes, dārzeņus un salātus, gaļas un zivju ēdienus, zupas, mērces, konservus. Angļi, piemēram, tradicionāli pievieno piparmētru jēra gaļas ēdieniem. Izplatīta ir arī piparmētru mērce (Mint Sauce), kas gatavota no žāvētām vai svaigām piparmētru lapām, etiķa, cukura un sāls un kas labi “sader” kopā ar gaļas ēdieniem. Latvieši, savukārt, pievienotu piparmētru “smagiem ēdieniem” — skābētiem ēdieniem, zirņu zupām, u.tml., jo augam piemīt arī īpatnība mazināt gāzu uzkrāšanos gremošanas traktā un sāta sajūtu. Mentha piperita ir neatņemama sastāvdaļa garšvielu maisījumos. Piparmētra ir lieliska piedeva saldajiem ēdieniem un to izmanto ievārījumu, kompotu un želeju pagatavošanā. Svaigas auga lapiņas noder arī dažādu veidu ēdienu garnēšanai (piemēram, pasniedzot gaļas ēdienus vai saldējumu).

Piparmētras izcelsmes vieta ir Eirāzijas kontinents, bet mūsdienās piparmētra pazīstama visā pasaulē un komerciālos nolūkos to masveidā audzē ASV, Ēģiptē un citur. Piem., Japānā audzētā piparmētra ir galvenais avots mentola komerciālajā ražošanā pasaulē.

Iespējams, daudzi piparmētru asociēs nevis ar tās ārstnieciskajām īpašībām un pielietojumu medicīnā, bet gan ar košļājamo gumiju un konfekšu biznesu. Kopš 19.gs. beigām — 20.gs. sākuma, kad ASV parādījās pirmās modernās zobu pastas, košļājamās gumijas un mentola konfektes, šo produktu popularitāte, šķiet, tikai pieaug. Mūsdienās ~ 45% piparmētru ražas tiek patērēts tieši košļājamo gumiju un konfekšu ar mentola garšu ražošanā.

Piparmētra parfimērijas ražošanā
Parfimērijas rūpniecībā piparmētru izmanto elpas atsvaidzinātāju, antiseptiksu mutes dobuma skalotāju, zobu pastu, sejas un ķermeņa kosmētikas, aromātisku eļļu, vannas līdzekļu u.c. produktu ražošanā.
lv.wikipedia.org