Piltenes viduslaiku pils

Piltenes viduslaiku pils (vācu: Schloss zu Pilten) bija Kurzemes bīskapa pils Piltenē pie Ventas upes 14. – 18. gadsimtā. Pēdējā Kurzemes un Sāmsalas bīskapa un vienīgā Livonijas karaļa Magnusa pēdējā rezidence. Latviski agrāk dēvēta par "Dāņu pili".

Līdz mūsdienām saglabājušies pils pamati un Lielā apaļā torņa un Kauna torņa fragmenti.

No 1431. gada izmeklēšanas protokola noprotams, ka uz pils lielās zāles sienām bijuši uzgleznoti visi Kurzemes bīskapi. Ap konventa tipa pili atradās priekšpils ar senpilsētu, kurai jau 14. gadsimta beigās bīskaps piešķīra Rīgas pilsētas tiesības.

1976. – 1977. gadā Ēvalda Mugurēviča vadībā Piltenes pilsdrupu teritorijā veica arheoloģiskos izrakumus, kuru gaitā atsedza pils pamatu fragmentus, aizsarggrāvi un tiltu.

Vēsture
Piltenes pils tika uzcelta senajā kuršu Ventavas zemē. 1230. gadā kuršu ķēniņa Lamekina līgumā ar Romas pāvesta sūtni Alnas Balduīnu latīņu valodā pieminēta kiligunda Langis, kas atbilst mūsdienu Landzei, atrodas tikai pāris km attālumā no Piltenes. Piltenes pils pirmo reizi rakstos pieminēta 1309. gada 3. decembra līgumā ar Vācu ordeni, kad Livonijas pilsoņu kara laikā Kurzemes bīskaps Burhards bija spiests līdz mūža beigām atteikties no savas bīskapijas un Piltenes pils. 1330. gada martā pēc viņu sabiedroto Rīgas pilsētas lūguma lietuviešu karaspēks ar aplenkuma mašīnām apsēda ordeņa ieņemto Piltenes pili, bet nespēja to ieņemt.

Ilgu laiku Piltenes pilī atradās bīskapa kanceleja un soģa (Stiftsvogt) sēdeklis. 1559. gadā Dānijas karalis Frīdrihs II no Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Jāņa IV Minhauzena (Johannes von Münchhausen) nopirka viņa tiesības uz Sāmsalu, bet pēc tam 1560. gada maijā no koadjutora Ulriha Bēra, kuram saskaņā ar kanoniskajām tiesībām pēc bīskapa nāves vai atteikšanās būtu jākļūst par jauno Kurzemes bīskapu, atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. 1578. gadā pēc zaudētās cīņas par Livonijas karalistes izveidi, Magnuss apmetās Piltenes pilī kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps. Pēc viņa nāves pils zaudēja savu nozīmi, 1585. gada pils inventarizācijas akti uzrāda tās izpostīto stāvokli.

Kad 1617. gadā Kurzemes bīskapija tika pārvērsta par autonomu Piltenes apgabalu Polijas-Lietuvas pakļautībā, par tā pārvaldes centru kļuva agrākā Kurzemes domkapitula Aizputes pils. 1621. gadā pieminēts, ka Piltenes pils ir pa pusei sagruvusi. Ap 1750. gadu sagāzās pēdējā pils apdzīvojamā daļa.
lv.wikipedia.org

Piltenes pils celta 13. un 14. gadsimta mijā kā konventa pils un izmantota līdz 16. gadsimtam. Pils drupas atrodamas blakus Piltenes luterāņu baznīcai pie Vecventas (kādreizējās Ventas gultnes). Saglabājušies pamati un pils torņa fragmenti. No 14. gadsimta līdz 16. gadsimtam Piltene bija Kurzemes bīskapijas administratīvais centrs. 1329. gadā pils izturēja lietuviešu karaspēka aplenkumu, kaut arī pati pilsētiņa tika nodedzināta. Līdz mūsdienām saglabājušies pils pamati un divu torņu – Lielā apaļā un Kauna torņa fragmenti. Piltenes pils bijusi lielākā aizsardzības būve Ziemeļkurzemē.
www.zudusilatvija.lv