Piltenes luterāņu baznīca

Piltenes baznīcas lepnums ir zeltīts koka altāris un kancele, ērģeles ar 9 reģistriem, koka 12.gs. apustuļu tēli, beņķi – soli, atsevišķas ložas ar kaltu eņģu durvīm.

Piltenes evaņģēliski luteriskā draudze
Lielā iela 2a, Piltene, Ventspils novads, LV - 3620

Dievkalpojumi notiek svētdienās plkst.10:00, baznīcā  
Dievkalpojumi ģimenēm mēneša 3. svētdienā, plkst. 10:00, bazīcā
Veco ļaužu dievkalpojumi mēneša 1. sestdienā, plkst. 12:00, Jelgavas ielā 11
Bībeles studijas notiek sestdienās plkst. 15:00, Lielā ielā 2a. otrajā stāvā
Iesvētes mācības sestdienās plkst. 16:00, Lielā ielā 2a. otrajā stāvā
Filmas pēcpusdiena mēneša 2. svētdienā, plkst. 12:00, Lielā ielā 2a. otrajā stāvā

LELB Piltenes draudzes priekšnieks Ivars Sončiks
mob. 26436827
ivarssonciks@inbox.lv

Baznīcas iekštelpu apskate iespējama iepriekš vienojoties pa tālr. + 371 28876687 (Ziedonis Jakobsons)

Vēsture
Piltenes baznīca celta 1557. gadā. Ziemeļu kara laikā baznīcas ēka sāka sabrukt un 1708. gadā draudze nolēma uzcelt jaunu Dievnamu. 1710. gadā sākās lielais mēris un celšanu pārtrauca, 1717. gadā pēcmēra laikā Piltenei piederošajās 34 muižās dzīvi palikuši bija 257 zemnieki. 1719. gadā sabrukušās koka baznīcas vietā pabeidza celt tagadējo mūra baznīcu.

1722. gadā izgatavoja ērģeles ar deviņiem reģistriem, prospekta autors bija Liepājas koktēlnieks Joahims Kreicbergs. Baznīcā vēl ir kokgriezumi no 16. gadsimta. Kokā grieztā Kristus tēla vietā, kā tas bija pirmajā baznīcā, jaunajā bija barona Renes altāra glezna, jaunā baznīca bija plaša un gaiša. Soli 222 sēdvietām un ar kaltām eņģēm. Baznīcas skulptūras ir tipiski baroka laika darbi. Te bija izvietoti divpadsmit svētie apustuļi gar kanceles malām. Kancele ir no 1719. gada, bet Jāņa Rozentāla gleznas kopija no 19. gadsimta

20. gadsimtā Piltenes baznīcā. Draudzē strādājuši septiņi mācītāji. Johans Šalme dievkalpojumus vadīja latviešu valodā par ko viņu citi vācu mācītāji nosodīja. Egons Rūsa Piltenes baznīcā kalpoja Otrā pasaules kara laikā. Valdis Amols kara beigās kalpoja kā palīgmācītājs. Prāvestam Kārlim Eglītim pēckara laiks bija ļoti grūts, jo padomju vara noliedza baznīcas un reliģiju. Atmodas laikā mācītāji Jānis Gustiņš un Valters Ozoliņš atjaunoja baznīcas autoritāti. Austra Reine ieradās no ASV un atjaunoja reliģijas mācīšanu skolās un sadraudzību ar vācu reliģisko jaunatni. Mācītājs Aleksandrs Princis un baznīcas draudze atjaunoja pamazām baznīcu un sakārtoja draudzes īpašumus.
www.zudusilatvija.lv

Piltene atrodas Ventas vecās gultnes labajā krastā 24 km no Ventspils. Rakstnieks Jānis Ezeriņš par Pilteni teicis: "Viņa aizmirsta, bet dzīvo no savas vecās slavas." Reiz šai mūsu dienās panīkušajai mazpilsētai Kurzemes vēsturē patiešām bija ievērojama loma: sākot no 13. gs. beigām līdz 16. gadsimtam. Piltene bija Kurzemes bīskapijas, bet vēlākajos gadsimtos - Piltenes apgabala centrs.

Ap 13. un 14. gs. miju Piltenē tika uzcelta bīskapa pils, kura savus ziedu laikus piedzīvoja 16. gs. Tālu ārpus Kurzemes esot daudzināta, piemēram, grezni iekārtotās rezidences lielā zāle ar visu Piltenes bīskapu portretiem. No 1561. gada līdz 583. gadam (ar pārtraukumiem) te uzturējās Kurzemes bīskapijas īpašnieks Dānijas karaļa brālis hercogs Magnuss. Piltenē viņš arī nomira un tika apglabāts, taču 1662. gadā Magnusa mirstīgās atliekas pārveda uz dzimteni.

Drīz pēc Magnusa nāves 1583. gadā, sākoties t.s. Piltenes mantojuma karam (tā noslēgumā agrāko Kurzemes bīskapiju no Dānijas ieguva Polija), pils tika izpostīta. Dokumenti liecina, ka jau 1621. gadā tā atradusies pussagruvušā stāvoklī, bet ap 1750. gadu sagāzusies pēdējā vēl apdzīvojamā pils daļa. Šodien no kādreiz lepnās bīskapa rezidences diemžēl pāri palikušas tikai trūcīgas drupu atliekas.

Piltenes pilsēta radusies tradicionāli - kā piepils miests. 1330. gada dokumentos tā dēvēta par suburbium, bet 16. gs. - par Weichbild, t.i., par miestu bez mūriem. 1557. gadā Piltenei piešķīra pilsētas tiesības, kā arī kriminālo un civilo tiesas varu, galveno noteikšanu tomēr saglabājot bīskapam. 18. gs. Piltene cieta smagus zaudējumus poļu, zviedru un krievu karos un pamazām nogrima nabadzībā.

Netālu no pils vietas atrodas Piltenes luterāņu baznīca, kuras celtniecībā un pārbūvē 1856. gadā, domājams, izmantoti būvmateriāli no drūpošās pils. Baznīcas iekārtas priekšmeti, kuri acīmredzot saglabājušies no iepriekšējās Piltenes baznīcas, darināti dažādā laikā, - piemēram, barokālā kancele attiecas uz 18. gs. sākumu, bet rokoko altāris - uz 18. gs. trešo ceturksni. Katram par sevi šiem elementiem piemīt neapšaubāma mākslas vērtība. Baznīcas ērģeļu prospekta kokgriezumus (18. gs. 20 gadi), pēc speciālistu ieskatiem, varētu būt veidojis pazīstamais koktēlnieks Joahims Kreicfelds.
www.tournet.lv