Piepes

Piepe ir sēne, kas parazitē uz kokiem.
Piepju dzimta — ietilpst himēnija sēņu klasē, augļķermeņi viengadīgi un daudzgadīgi; parazīti (kokiem izraisa trupi) un saprofīti (uz mirušas koksnes); ~1200 s.; Latvijā -130 s.

Latvijā līdz šim konstatētas aptuveni 160 piepju sugas.
dabasdati.lv

Piepes ir koksni (dažkārt - augsnē slēptu koksni) noārdošas sēnes, kurām augļķermeņa apakšpusi klāj sporas saturoši stobriņi (t.i., piepes ir stobriņsēnes); to atveres šķiet kā sīkas poras. Vairākumam piepju ir cieta vai sīksta konsistence. Šajā galerijā pārstāvēta daļa no Latvijā sastopamajām piepju un sīkpiepju sugām – gan no parastām, gan no ļoti retām.
www.senes.lv

Parazītiskās piepes iegūst barību, noārdot dzīvu koksni – to sēņotne attīstās augošos kokos. Latvijā samērā labi pazīstama ir uz bērziem mītošā par ārstniecisku uzskatītā „čaga” jeb melnā spulgpiepe. Kopumā pie mums konstatētas apmēram 130 piepju sugas. Ticiet vai ne, bet parazītisko starp tām nav daudz. Vairums ir saprotrofas – dzīvo uz bojā gājušiem augiem (pārsvarā uz nokaltušiem kokiem, celmiem). Šo piepju sugas pakāpeniski nomaina cita citu, secīgi „ēdot” beigto koksni – izraisot tās trupēšanu. Sadarbībā ar citām sēnēm un ar mikroorganismiem (pirmkārt, pūšanas baktērijām) saprotrofās piepes tādējādi piedalās mirušas koksnes pilnīgā noārdīšanā. Ekologi zina, cik tās vajadzīgas dažādām ekosistēmām. Īsts (dabisks) mežs bez piepēm vispār nevarētu eksistēt! Bez piepēm nevarētu pastāvēt daudzu nelielu dzīvnieku, (galvenokārt kukaiņu) sugas. No šīm sēnēm pārtiek, tajās mitinās un attīstās dažādas vaboles, divspārņi un arī citi insekti.

Seno koka māju restaurētāji, jādomā, tur ļaunu prātu uz tā saucamajām ēku piepēm, kas atbilstošas temperatūras un mitruma apstākļos izraisa trupi koka būvkonstrukcijās. Populārākā un kaitīgākā ir par „brantu” dēvētā slapjā ēku piepe.

Cilvēka organismam gan piepes nekaitē. Nav indīgas. Tiesa, arī garšīgas nav. Tāpēc, izņemot dažas (ar sērapiepi priekšgalā), tās Latvijā neieņem atzītu vietu ēdamo sēņu „kompānijā”.
www.lvm.lv