Piemiņas zīme Ropažu skolotājiem

Ropažos pie Ropažu vidusskolas atrodas piemiņas zīme skolas pirmajiem skolotājiem.

Piemineklī pie Ropažu vidusskolas iemūžināti trīs Ropažu skolotāji: Augusts Kažoks (1863.-1893.), kurš bija pirmais draudzes skolas skolotājs no 1891. līdz 1893. gadam, Doku Atis (1861.-1903.) - rakstnieks, kurš no 1892. līdz 1893. gadam strādāja par skolas palīgskolotāju, Otomārs Oškalns (1904.-1947.) - revolucionārs, partizānu kustības dalībnieks, Padomju Savienības varonis, kurš skolā strādāja no 1927. līdz 1934. gadam.

Augusts Kažoks – skolotājs, dzejnieks.
(dzimis 1863. 2. II Dzelzavas Sniķeros – 1893. 2. XII Ropažos)

Tēvs rentnieks. Augustam ir tikai 12 gadi, kad tēvs mirst, atstājot sievu ar četriem nepieaugušiem bērniem. Par spīti nabadzībai A.Kažoks ir viens no labākajiem skolēniem vietējās skolās, kur viņš intelektuālajā ziņā tālu pārspēj bagāto saimnieku atvases. Viņš mācās Bučauskas pareizticīgo skolā, tad Jaungulbenes Siltā skolā un Cesvaines draudzes skolā.

Agrā jaunībā un arī vēlāk, pa vasarām, A.Kažoks dzīvo savā dzimtā pusē – Dzelzavā. Kopā ar Doku Ati viņi rosīgi piedalās pagasta sabiedriskajā dzīvē, spēlē teātri, balsta bibliotēku, veicina atturības biedrības ”Liesma” darbību. Abi viņi krāj tautasdziesmas, tautas melodijas un vēl citus folkloras materiālus, iesūta tos Fricim Brīvzemniekam un Jurjānu Andrejam.

1880. gadā seko mācības Valkas skolotāju seminārā. Galvenokārt pašmācības ceļā jauneklis cenšas veidot savu pasaules uzskatu, nonāk tuvu materiālismam, dialektiskai dzīves izpratnei, kritiski izvērtē arī baznīcas dogmatismu. Jau semināra gados pievēršas kordziedāšanai un diriģēšanai. Plašākā referātā ”Par dziedāšanu” viņš apskata tautasdziesmas vietu mūzikā, mēģina formulēt mūzikas kā mākslas būtību.

Pēc tam skolotāja darbs Limbažos(1884-1886), Ērģemē(1886-1887), Gaujienā(1887-1888), Āraišos(1888-1891). Pārvalda krievu, vācu un itāļu valodu. Pārtulko latviski no itāļu valodas kādu Dantes sonetu .

Ropažos(1891-1893) Augusts Kažoks tiek ievēlēts par draudzes skolas pirmo skolotāju. Šeit viņš dzejo un atdzejo, iesāk strādāt pie krievu valodas mācību grāmatas latviešiem, kuras pamatā būtu valodu radniecība.1893. gada sākumā iznāk viņa vienīgā grāmatiņa ”Dzejoļi” ar kādiem 60 atdzejojumiem un paša sacerējumiem. Bet tas jau ir viņa pēdējais dzīves gads- viņš mirst ar tuberkolozi 30 gadu vecumā.
dzelzbibl.awardspace.com

Doku Atis – latviešu rakstnieks
(dzimis 1861. gada 16. janvārī, miris 1903. gadā)

Dzimis kā Oto Doka (Otto Dokka) 1861. gada 16. janvārī Dzelzavas pagasta "Muceniekos", divus gadus mācījās Dzelzavas pagasta skolā un pēc tam no 1874. gada trīs gadus Cesvaines draudzes skolā. Līdzekļu trūkuma dēļ viņš nevarēja turpināt izglītoties, tāpēc strādāja vecāku saimniecībā. 1878.—1887. bija palīgskolotājs Dzelzavas pagastskolā deviņus gadus, vienlaicīgi strādādams, īpaši vasarās, arī lauku darbus. No ietaupītās algas viņš uzcēla dzīvojamo māju (līdz tam laikam dzīvoja rijā). 1892.—1893. strādāja Ropažu skolā. Šajā laikā Doku Atis iepazinās ar „Dienas Lapas” redaktoru Jāni Pliekšānu (Raini) un kļuva par atzītu dzejnieku un prozaiķi. 1893.—1903. strādāja Inčukalna muižā par saimniecības pārzini un rēķinvedi. 1903. gada rudenī atgriezās savās dzimtajās mājās, kur drīz nomira no ielaistas tuberkulozes. Apglabāts Dzelzavas kapos.

Literārais darbs
Doku Ata tapšanu par rakstnieku ietekmēja Kaudzīšu romāns Mērnieku laiki, Mātera raksti, kā arī Šekspīra, Gētes, Šillera un Heines darbi.

Savus pirmos darbus viņš ar pseidonīmu Švurksts iesūtīja Mājas Viesim. Tā redaktors Laubes Indriķis viņam atsūtīja vēstuli, kurā atzina humorista dāvanas, kas šur tur uzmirdzot viņa mēģinājumos. Paklausīdams vietējā mācītāja pamudinājumam, Doku Atis dažus rakstus iesūtīja arī Latviešu Avīzēm.

Savus darbus Doku Atis rakstīja trūcīgos apstākļos, darbodamies gan skolā, gan mājās. Viņa centienu un domu biedri bija dzejnieks Augusts Kažoks un vēlākais filologs Kauliņš.
lv.wikipedia.org

Otomārs Oškalns – skolotājs, Sarkanās armijas partizāns, Padomju Savienības Varonis.
(1904.12.IV Skujenes pagastā — 1947.1.IX Rīgā)

Dzimis Skujenes pagasta Kaives muižā laukstrādnieku ģimenē. 1921. gadā iesaistījies komunistiskajā pagrīdē, kurā darbojās līdz pat Latvijas okupācijai. Pabeidzis Bērzaines skolotāju semināru. 1925. gadā pabeidza skolotāju institūtu Rīgā un pēc tam strādāja par pedagogu. Mācību laikā iesaistījies komjaunatnē. Dienējis Latvijas armijas flotē obligātajā militārajā dienestā. Pēc tam strādājis Ropažu pagastā par skolotāju. 1934. gadā apcietināts un ieslodzīts darba nometnē Liepājā. Komunistiskās partijas biedrs no 1939. gada. 1940. gadā bija Latvijas komunistiskās partijas Jēkabpils apriņķa komitejas otrais sekretārs. 1940. gadā ievēlēts Latvijas Tautas saeimā (no 1940. gada augusta pārsaukta par Latvijas PSR Augstāko Padomi).
lv.wikipedia.org