Piecputekšņlapu radzene (Cerastium semidecandrum)

Piecputekšņlapu radzene - Cerastium semidecandrum L.

Piecputekšņlapu radzene - angliski: little Mouse-ear; vāciski: Fünfmänniges Hornkraut; krievu: ясколка пятитычинковая

Apraksts:
Viengadīgs, sīks (ga 5-20 cm), acīm redzami dzeltenīgi zaļš neļķu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai lokveidīgi pacils, zaro tikai pie pamata. Stublājs klāts ar vienkāršiem matiņiem, vismaz augšdaļā arī ar dziedzermatiņiem. Lapas sēdošas, pretējas, to forma no iegarenas līdz olveidīgai (ga 0.5-1.5 cm, pl 0.3-0.8 cm). Stublāja apakšējās lapas ātri atmirst. Nekad neveido neauglīgus dzinumus lapu žāklēs. Ziedu maz, tie skrajā dihāzijā stublāja galā. Ziedkopas apakšējam seglapu pārim raksturīga plata, plēvjaina apmale. Kauslapas zaļas. Vainaglapas baltas, sekli šķeltas, apmēram tikpat garas (ga 0.4-0.6 cm), cik kauslapas vai mazliet garākas. Putekšņlapas 5. Nogatavojoties sēklām, ziedkāts pagarinās. Auglis - garāka nekā kauss pogaļa. Gatava pogaļa mazliet liekta, gals ar 10 zobiņiem. Zied maijā un jūnijā.

Izplatība:
Galvenokārt Eiropā sastopama suga, kas kā nezāle plaši ieviesusies ārpus pamatareāla.

Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Biotopi:
Dažāda lieluma grupas sausās ceļmalās, priežu mežos un to izcirtumos, smiltājos un sausās nezālienēs.

Īpašas norādes:
Līdzīga velēnu radzenei (C. holosteoides). Atšķirama pēc dzeltenzaļās krāsas (nevis augs tumši pelēkzaļš), stublājs nezaro (nevis zaro), apakšējo lapu žāklēs nekad neveidojas lapaini dzinumi (nevis augs ar dzinumiem), putekšņlapas 5 (nevis 10). Turklāt velēnu radzene ir salīdzinoši lielāks un masīvāks augs. No virzām (Stellaria spp.) atšķirama pēc sekli (nevis dziļi) šķeltām vainaglapām.
www.latvijasdaba.lv

Neļķu dzimta (Caryophyllaceae)

Neļķu dzimtai pieder lakstaugi ar pretējām, sēdošām, retāk kātainām lapām. Ziedi kārtni, divdzimumu vai viendzimuma. Pļavu, tīrumu, retāk meža un krūmāju augi.

Pavasara augs ir piecputekšņlapu radzene (Cerastium semidecandrum). Tas ir vien- vai divgadīgs, līdz 15 (30) cm garš, dzeltenzaļš, retāk pelēkzaļš augs. Apakšējās lapas otrādi olveidīgas līdz otrādi lancetiskas, augšējās olveidīgas līdz olveidīgi lancetiskas. Ziedkopa zaraina, skraja ar 8 - 20 (30) ziediem. Vainaglapas īsākas par kauslapām vai vienādā garumā ar tām, par 1/4 – 1/5 šķeltas, retāk ar robainu galu. Aug bieži sausās smilšainās ceļmalās, atmatās, arī sausos priežu mežos. Zied V - VII.
latvijas.daba.lv