Pieclapiņu mežvīns (Parthenocissus quinquefolia)

Pieclapiņu mežvīns - Parthenocissus quinquefolia (L.) Planch.

Pieclapiņu mežvīns - angliski: Virginia-creeper; vāciski: Fünfblättrige Zaunrebe; zviedru: klättervildvin; igauņu: harilik metsviinapuu; lietuviešu: penkialapis vynvytis; krievu: девичий виноград пятилисточковый

Araksts:
Vasarzaļa (ga 4-10 m), zaraina un kāpelējoša vīnkoku dzimtas liāna. Augam ir žuburainas vītnes, kas galā platākas. Stumbra miza pelēka, zaru galos sarkanbrūna. Lapas staraini saliktas no 5 (reti 7) eliptiskām (ga 4-12 cm, pl 2-5 cm) lapiņām ar smailu galu, ķīļveidīgu pamatu un lielzāģzobainu malu. Lapas tumši zaļas, vēlā rudenī pirms nobiršanas sarkanas. Ziedi skarās. Vainaglapas zaļganas. Auglis - zilganmelna oga ar apsarmi. Zied jūlijā. Latvijā biežāk sastopami neziedoši, kāpelējoši vai gar dzelzceļmalām guloši eksemplāri.

Izplatība:
Ziemeļamerikā sastopama suga. Eiropā ieviests dzīvžogos dekoratīvo īpašību dēļ. Vietām pārgājis savvaļā.

Latvijā bieži apstādījumos. Reti (sevišķi Rīgā un citās lielākajās pilsētās) naturalizējies (pārgājis savvaļā).

Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas savvaļā sastopamas pilsētu izgāztuvēs, dažādās nezālienēs, ceļmalās, mežos pie kapsētām un gar dzelzceļiem.

Īpašas norādes:
Dekoratīvs augs.
www.latvijasdaba.lv

Pieclapu mežvīns (Parthenocissus quinquefolia) pieder pie vīnkoku dzimtas. Par pieclapiņu mežvīnu pie mums dēvē savvaļas mežvīna klonus. Šis mežvīns ir visizplatītākais vīteņaugs Latvijā. Savvaļā pieclapiņu mežvīns sastopams Ziemeļamerikas mežos. Uz Eiropu atceļojis kā interesants papildinājums dzīvžogiem. Pieclapiņu mežvīns ir ātraudzīgs un sasniedz līdz 20m garumu. Augi ar lielāku vecumu un optimāliem augšanas apstākļiem var sasniegt pat 50m garumu. Auga jaunie dzinumi sarkanīgi vai zaļi, bet vecākie – pelēki. Lapas staraini saliktas no 5 eliptiskām lapiņām ar smailu galu. Retākās reizēs lapas mēdz būt arī saliktas no 7 lapiņām. Tumši zaļo lapu malas zāģzobainas. Latvijā sastopamie mežvīni ir ar neciliem, bet nektāru bagātiem ziediem, kas piesaista kukaiņus. Septembrī nogatavojas 6mm lielas zili melnas ogas, kas klātas ar vieglu baltu apsarmi. Lapas ir tumši zaļas, spīdīgas. Pie balstiem tie turas ar žuburainām vītnēm. Pieclapiņu mežvīns ir augsnes mazprasīgs un izturīgs pret dūmgāzēm, tādēļ arī bieži sastopams pilsētās, liekas, pat augšanai neiespējamās vietās. Netradicionālajā medicīnā auga daļas tiek izmantotas ievainojumu un uztūkuma ārstēšanai.

Sastopamās varietātes:
Var. Engelmannii – paškāpējs mežvīns
Varietātei ir šaurākas un mazākas lapiņas. Zīmīgākā pazīme – vītņu atzarojumu galos ir piesūcekņi. Ar piesūcekņiem tas var kāpt pavisai gludām virsmām. Paškāpējs mežvīns ir ziemcietīgs visā Latvijā.

Var. Murorum – mūru mežvīns
Lapiņas sīkas, biezas un apakšpusē matiņi. Latvijā ziemcietība zema, tādēļ maz sastopams. Piesūcekņi lieli.

Balstāmais mežvīns (Parthenocissus inserta)
Sasniedz 3 – 4m garumu. Reizēm sastopams kā krūms. Nav piesūcekņu. Augļi lielāki, kā pārējām varietātēm – 8mm. Šo mežvīnu bieži izmanto, lai apaudzētu sētas. Pie mums audzē reti, bet bieži ir sastopami to hibrīdi ar pieclapu mežvīnu.

Trīsdaivu mežvīns (Parthenocissus tricuspidata)
Vertikāli kāpjošs un blīvi sedzošs mežvīns ar piesūcekņiem. Rudenī krāsojas no koši dzelteniem līdz koši sarkaniem toņiem. Ziemcietība Latvijā ir viduvēja un pie mums sastopams reti. Lapas ir trīsdaivainas. Trīsdaivu mežvīnu var pavairot arī ar sēklām.
www.galantus.lv