Peonijas (Paeonia)

Peonijas, sauktas arī pujenes, pojenes, ir peoniju dzimtas vienīgās ģints Paeonia pārstāves. Ģintī ir aptuveni 33 sugas un daudzas varietātes, kas var tikt uzskatītas par atsevišķām sugām, jo ir ļoti atšķirīgas. Savvaļā peonijas aug Austrumsibīrijā, Tālo Austrumu dienviddaļā, Mongolijā, Ķīnā, Japānā. Eiropā tās sastopamas Balkānos, Ziemeļitālijā un Francijā, Balkānu pussalā, Kipras, Krētas, Korsikas un citās salās. Brovna (Paeonia brownii) un Kalifornijas (P. californica) peoniju dzimtene ir Ziemeļamerikas rietumu daļa. Peonijas savvaļā sastopamas kalnos līdz 4250 m augstumā, un ir arī sugas, kuras labprāt aug mežainos līdzenumos un pļavās (stepēs). Eiropā un pasaulē peonijas senāk audzētas kā ārstniecības, garšas un pārtikas augi. Pārtikai lietotas sēklas un ēdamo peoniju (P. edulis) saknes.

Peonijas, kuras kā košumaugi sastopamas apstādījumos un dārzos, gandrīz vienmēr ir hibrīdšķirnes, un tās nav tīrās savvaļas sugas.

Peoniju iedalījums
Peonijas iedala:

1. Krūmpeonijās, kurām ir koksnaini zari, krūmiem raksturīga sakņu sistēma;
2. Puskrūmu peonijās, kurām koksnaina ir stumbra apakšējā daļa;
3. Lakstveida jeb zālveida peonijās, kuras ik gadus atjauninās no augsnē esošiem, pārziemojošiem pumpuriem.

Peoniju augstums ir no 20 cm līdz 3 m un peoniju ziedi ir no 1—2 cm līdz 32 cm diametrā.

Kultūrformas
Visvairāk ir audzētas baltziedu peonijas jeb pienziedu peonijas (P. lactiflora, sin. P. albiflora, P. chinensis, P. sinensis), kurām ir vislielākais šķirņu skaits (ap 3000), un tās dominē Eiropā un Latvijā ar bāzes krāsām baltā, rozā un sarkanā. 20. gs. otrajā pusē ASV tika radīta hibrīdo peoniju grupa ar koraļļkrāsas u.c. krāsu toņiem. Jaunākā kultivēto peoniju grupa ir intersekciju hibrīdi, kas ir krustojumi starp lakstveida un krūmpeonijām. Šīm jaunajām intersekciju peoniju šķirnēm piemīt galvenokārt ārējās krūmpeoniju pazīmes.

Intersekcijas grupas peonijas ir izcili ziedoši puskrūmi no 50 līdz 130 cm augsti ar stingru stublāju un ziedkātiem, un resniem pumpuriem. Lapas 15-25 cm garas, divkārt plūksnaini saliktas un šķeltas platos segmentos, gaiši olīvzaļas vai tumši zaļas, abās pusēs kailas, plaukstot ar rudu, bronzas, iedzeltenu vai oranžu nokrāsu. Ziedi dzinuma galos laterāli vai termināli 10-25 cm diametrā, daudzām šķirnēm puspildīti vai pildīti ar saliktas krāsas ziediem — bieži tiem vidū ir dažādas krāsas plankumi. Auglis ir trīsdaļīgs-piecdaļīgs somenis, sēklas samērā lielas — tumši brūnas līdz melnas. Latvijā parasti zied no jūnija sākuma līdz jūnija beigām.

Latvijas dārzos un apstādījumos dārza peonijas ir pirmajā desmitniekā pēc popularitātes un ir vienas no iemīļotākajiem krāšņumaugiem, jo daudzām peoniju šķirnēm ir laba un izcila smarža, kā arī tām ir liela formu un tipu daudzveidība.
lv.wikipedia.org

Latvijas dārzos un apstādījumos peonijas ir pirmajā desmitniekā pēc popularitātes un ir vienas no iemīļotākajiem krāšņumaugiem, jo daudzām peoniju šķirnēm ir teicama smarža, kā arī liela ziedu formu un tipu daudzveidība.

Liela nozīme ir to ilgmūžībai - ja peoniju cers ir rūpīgi un pareizi kopts, vienā vietā tas var augt un bagātīgi ziedēt pat desmitiem gadu, tāpēc ir ļoti liela nozīme vietas izvēlei. Priekšroku vajadzētu dot saulainām, labi iesilušām un no vējiem pasargātām vietām. Peonijas labi aug praktiski visās augsnēs, kuras ir bagātas ar barības vielām, bet vairāk piemērotas ir smilšmāla augsnes.

Visērtākais un produktīvākaiss peoniju pavairošas veids ir sakneņa dalīšana. Labākais laiks, lai sakneni dalītu ir augusts – septembris vai arī agrs pavasaris. Izrok bedri, kurai 2/3 aizpilda ar augsnes maisījumu, pievienojot tai pelnus vai kompleksos minerālmēslus (dažas saujas). Augšējo slāni stādāmajai bedrei aizpilda ar tīru auglīgu augsni, kura nesatur mēslojumu. Jāstāda ar aprēķinu, lai pumpuri atrastos 5 cm zem augsnes līmeņa. Pēc iestādīšanas peonijas bagātīgi laista un mulčē.
daugmaleslilijas.lv

Gan ārstniecības, gan pienziedu peonijas ir ilgmūžīgas cerveida ziemcietes, kuras ilgi saglabā dekorativitāti. Tām ir gumsaknes ar dziļu, plaši sazarotu sakņu sistēmu. Peonijas ir glītas ne tikai ziedot – izskatīgu lapojumu tās saglabā līdz rudenim. Vienīgā vājā vieta daudzām līdz šim Latvijā izplatītām šķirnēm ar lieliem un pildītiem ziediem ir to nenoturība – kāti nespēj noturēt skaistās, smagās ziedu galvas. Jo īpaši tas puķes skaistumu bojā lietainā vasarā. Tāpēc selekcionāri cenšas izaudzēt šķirnes, kas būtu noturīgas bez balsta (vienkāršās un Japānas tipa), kā arī zemāka auguma (līdz 50cm) šķirnes.

Agrā skaistule, kas ārstē Jau Senajā Grieķijā un Romā šīs ģints pārstāvi – Dienvideiropā savvaļā augošo ārstniecības peoniju (Paeonia officinalis), kas savu nosaukumu aizguvusi no sengrieķu leģendās minētā dieva ārsta Peona vārda – izmantoja dažādu slimību ārstēšanai. Savukārt Ķīnā mūsu ēras 1.gadsimtā kā ārstniecības un pārtikas augu lietoja pienziedu peoniju (Paeonia lacitiflora), kuras dzimtene ir Austrumāzija.

Arī tagad dārzos sastopamas dažādas ārstniecības jeb tā sauktās agrās peonijas šķirnes ar pildītiem sarkaniem (‘Rubra Plena’), rozā (‘Rosea Plena’) vai baltiem (‘Alba Plena’) ziediem. Tās ir apmēram 40-60cm augstas un zied jūnija sākumā.

Daudzveidīgā pienziedu peonija Vispopulārākās mūsdienās ir pienziedu peonijas šķirnes. Par to audzēšanas sākumu uzskata 19.gadsmitu, kad peoniju šķirnes Rietumeiropā ieveda no Ķīnas. Šeit par peoniju otro dzimteni kļuva Francija un daļēji arī Anglija. Taču jāuzsver, ka, sākot ar 20.gadsimtu, īpaši ar laiku pēc Pirmā pasaules kara, par peoniju selekcijas centru kļuva ASV. Te izveidotas arī tā sauktās hibrīdās peonijas, kas iegūtas, krustojot pienziedu peoniju ar citām sugām. Pēc pēdējām ziņām, no 6000 oficiāli reģistrēto peoniju šķirņu ap 70% ir pienziedu peonijas vai to hibrīdi.

Iedala pēc ziedu izskata Mūsdienās peoniju šķirņu klasifikācija ir visai sarežģīta. To aprakstos uzrāda cilmi, augstumu, ziedu lielumu un ziedēšanas laiku. Ļoti svarīga ir ziedu forma. Te izdala peonijas ar vienkāršiem, Japānas tipa, pildītiem un puspildītiem ziediem. Var minēt arī dažas pildīto peoniju apakšgrupas, piemēram, vainagziedu un bumbziedu peonijas. Kā šādu ziedu aprakstu piemērus var minēt: no šķirnēm ar baltiem ziediem – ‘Enchantress’ (pildīta), ‘Festiva Maxima’ (pildīta), ‘Isani Gidu’ (Japānas tipa), ‘Duchesse de Nemours’ (pildīta); no šķirnēm ar sarkaniem ziediem – ‘Kameno’ – Kegoromo’ (Japānas tipa), ‘Charm’ (Japānas tipa), ‘Ruth Clay’ (vienkārša); no šķirnēm ar dažādu nokrāsu sārtiem ziediem – ‘Neon’ (Japānas tipa), ‘Do Tell’ (Japānas tipa).

Piemērotākā vieta audzēšanai Peonijas vislabāk padodas saulainā vietā. Dziļās sakņu sistēmas dēļ to optimālai augšanai un attīstībai nepieciešama auglīga, vāji skāba līdz neitrāla augsne. Tai jābūt labi drenētai, taču augšanas laikā vidēji mitrai. Stādīšanai augsni sastrādā 50-60cm dziļi, uzirdinot bedres dibenu un iepildot tajā labu kompostu.
Atkarībā no šķirnes un augsnes īpašībām peonijas stāda 60-100cm citu no citas. Vislabāk stādīt augusta otrajā pusē vai septembra sākumā. Aizvietojošie pumpuri augsnē atrodas sekli, tāpēc, pārstādot peonijas, jāraugās, lai tie būtu ne dziļāk par 5cm (smilšainās augsnēs), bet smagās – pašā augsnes virskārtā.

Pavairo, dalot ceru Vienkāršākais pavairošanas veids ir ceru dalīšana. Peonijas ceru uzmanīgi izrok, nopurina augsni un sadala ar nazi. Jāraugās, lai atdaleņiem būtu vismaz viens pumpurs (labāk 2-3). Garāssaknes saīsinia līdz 20cm. Laikus pārstādot (vasaras beigās) atdaleņus ar pietiekami spēcīgu sakņu sistēmu, jaunais cers var ziedēt jau nākamajā gadā, taču bagātīga ziedēšana pat labvēlīgos apstākļos sagaidāma tikai trešajā ceturtajā gadā peč pāŗstādīšanas. Vislabākos atdaleņus iespējams iegūt no trīs četrus gadus veciem augiem.

Vecus augus var dalīt daļēji. Ceru atrok no vienas puses un ar nazi nogriež daļu sakneņa, kuru pēc tam var sadalīt sīkāk.
www.eva.lv