Pelēkā vāvere (Sciurus carolinensis)
Pelēkā vāvere (Sciurus carolinensis) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) koku vāveru cilts (Sciurini) grauzējs.
Tās dzimtene ir Ziemeļamerika, to var sastapt ASV austrumu krastā, rietumkrasta vidienē un Kanādas dienvidos. Pelēkā vāvere ir ievesta arī Eiropā; Lielbritānijā un Īrijā. Tā kā pelēkā vāvere ir lielāka par rudo vāveri (Sciurus vulgaris), tad izspiedusi mazāko, iedzimto vāveri no mežiem. Ir rajoni, kuros rudā vēvere ir pilnībā aizvietojusies ar pelēko vāveri. Zinātniekiem ir bažas, ka šāda "aizvietošanās" varētu notikt arī Itālijā. Pelēkā vāvere nelielos daudzumos ir sastopama arī Āfrikas dienvidos.
Zinātniskā nosaukuma Sciurus carolinensis ģints vārds Sciurus ir cēlies no diviem grieķu valodas vārdiem; "skia" nozīmē "ēna", un "oura" nozīmē "aste", kopā veidojot jēdzienu, ka vāvere ir dzīvnieks, kas sēž savas astes ēnā. Sugas apzīmējuma vārds "carolinensis" atsaucas uz apdzīvotu vietu Karolīna ASV, kur pelēkā vāvere pirmo reizi tika zinātniski pētīta, un šajā vietā tā ir joprojām plaši izplatīta.
Kā jau vāveres nosaukums liecina, tās kažoks ir pelēkā krāsā, pelēkās spalvas ir jauktas ar rudām spalvām. Vāverēm ir balts vēders un liela kupla aste. Šādas pelēkrudas vāveres ir raksturīgas ASV populācijai. Pelēkais tonis var būt arī ļoti tumšs, un vāvere izskatās menbalta. Melnbaltas vai pilnībā melnas pelēkās vāveres ir izplatītas Kanādā. Ir sastopamas vāveres gan ar melnām astēm, gan baltām astēm. Pelēkā vāvere dzīves telpu dala ar lapsuvāveri (Sciurus niger), abas ir melnbaltas, tādēļ nepieredzējuši novērotāji tās mēdz kļūdaini sajaukt. Pelēko vāveru kažoks ir biezs un mīksts, ziemas periodā garāks kā vasarā.
Kermeņa garums ir 23 - 30 cm, astes garums 19 - 25 cm, svars 400 - 600 g. Dzīves ilgums 12 gadi
