Pelargonija (Pelargonium)
Pelargonija (Pelargonium/geranium)
Gandreņu (Geraniaceae) dzimta. Latvijā no šīs dzimtas augiem aug vairākas gandrenes (geranium). Pelargonijas ir vienas no populārākajiem, jau sen zināmajiem telpaugiem, kam mūsdienās nākušas klāt daudz interesantu šķirņu. Nosaukums no latīņu valodas nozīmē – stārķis. Gandreņu dzimtas (Geraniaceae) plašo un daudzveidīgo pelargoniju ģinti dala vairākās grupās, kuras lielākoties atšķiras pēc izskata. Visu pelargoniju sugu, šķirņu un hibrīdu augi ir mūžzaļi un daudzgadīgi.
Pelargoniju dzimtene ir Dienvidāfrika, kur savvaļā ir ap 250 to sugu.
PELARGONIJAS
Vienkrāsaino un daudzkrāsaino klajo līdz pildīto ziedu, zaļo līdz zaļraibo dažādi roboto, šķelto, krokoto, gludo un pūkaino, plāno līdz sukulento lapu īpašnieces pelargonijas dzimtene ir Dienvidāfrika – ap Labās Cerības ragu. Savvaļā uzskaitīts aptuveni 250 sugu. Pie mums telpās un ārā – balkonkastēs, dobēs u.c. – tiek audzētas šķirņu un hibrīdās pelargonijas; sugu ir diezgan maz. Pasaulē nav iespējams saskaitīt visas pelargoniju šķirnes, hibrīdus – to ir vairāki tūkstoši.
Viskrāšņāk pelargonijas zied no maija līdz oktobrim. Taču, ka pelargonijām arī citos mēnešos tiek nodrošināti optimāli apstākļi, tās arī šajā laikā ziedēs un augs bez problēmām.
Lielziedu pelargonijas (Pelargonium grandiflorum hybr.) ir mazāk pazīstamas. To salīdzinoši lielie ziedi ir vai nu klaji, vai puspildīti. Augs veido spēcīgu krūmu, tas var izaugt vairāk nekā metru augsts. Lietojot retardantus (auguma regulatorus), iegūst zemus, nelielus, kompaktus, bagātīgi ziedošus augus. Šādas pelargonijas audzēt ir izdevīgāk – tās neaizņem daudz vietas, augus vieglāk pārvadāt, mazāka iespēja nolauzt, vieglāk iesaiņot utt. Lielziedu pelargonijām ziedi ir sarkani, rozā, balti, plankumaini ar tumšu vidu.
Joslu jeb zonālajām pelargonijām (P.zonale hybr.) uz lapām raksturīgs brūns zīmējums. Augs veido stingru, aptuvini 30-40cm augstu krūmu. Ziedi sakārtoti čemuros, tie ir klaji vai pildīti, balti, rozā, sarkani – dažnedažādos toņos.
Ļoti, ļoti mazu grupiņu veido un joslu jeb zonālajām pelargonijām pieder arī vēl neiepazītās miniatūrpelargonijas, kuru šķirnes neizaug lielākas par 10-15cm.
Nokarenajām, efejlapu jeb vairoglapu pelargonijām (P. Peltatum hybr.) ir nokareni, bagātīgi, lapoti dzinumi ar spīdīgām, gaļīgām lapām, kuras ir ar vai bez apmatojuma. Ziedi ir visās iespējamās krāsās, izņemot dzeltenu un zilu. Zaru garums var sasniegt 1.50m un pat vairāk. Garo dzinumu – zaru – pelargonijas dēvē par kaskāžu pelargonijām, taču ir arī tādas nokarenās pelargonijas, kuras izaug tikai 40-50cm garas.
Smaržīgo lapu pelargonijas audzē sugu, starpsugu hibrīdu un šķirņu veidā. Ziedi šīm pelargonijām ir necili, diezgan sīki, bet krāsaini, taču to galvenais trumpis ir lapu smarža. Citronu aromāts piemīt Pelargonium crispum; priežu - P. Papilionaceum; rožu - P. Capitatum; piparu - P. ‘Royal Oak’; piparmētru - P. Tomentosum. Šīs pelargonijas parasti aug kā krūmiņi, bet var izaudzēt arī kokveida smaržīgo lapu pelargoniju. Šīm pelargonijām lapas klātas ar ļoti daudziem sīkiem dziedzermatiņiem, kas izdala aromātu.
Raiblapu pelargonijas lapas parasti ir trīskrāsainas. Ģenētiski to skaidro ar hlorofila defektiem. Šīm pelargonijām ir nelieli dažādu krāsu ziedi. Tā kā lapu krāšņums aizēno ziedus, lai vairāk izcelti lapu krāsainību, ziedus ieteicams vispār izkniebt. Raiblapu pelargonijas ir nelieli krūmiņi, aptuveni 30cm augsti.
Sukulentās pelargonijas ir mazas, aug gan kā krūmi, gan kā nokarenas formas. Neziedošu augu pirmajā mirklī ir pat grūti atšķirt no Senecio vai Crassula ģints augiem. Sukulentās pelargonijas vēl ir visai maz pazīstamas. Tās jākopj tāpat kā sukulenti – vajag daudz gaismas, maz mitruma un mēslojuma, nepieciešama vienmērīga temperatūra, barības vielu ziņā pieticīga augsne. Nereti sukulentās pelargonijas izmanto kā bonsai augus.
www.eva.lv
