Pelēkā vārna (Corvus cornix)

Pelēkā vārna (Corvus cornix)

Pelēkā vārna jeb vienkārši vārna (Corvus cornix) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes). Pelēkā vārna ir Latvijā ļoti bieži sastopama ligzdojoša nometnieku suga, kas labprāt apmetas cilvēka tuvumā.

Pelēkā vārna ir tipisks Austrumeiropas un Āzijas rietumdaļas putns. To var sastapt Īrijā, Fēru salās, Skandināvijā un visā Austrumeiropā līdz Urāliem, kā arī Sibīrijā līdz Jeņisejai. Izplatības rietumu robeža ietver Dāniju, Austrumvāciju, Poliju un tālāk uz dienvidiem Ungāriju, Balkānus, Itāliju, Grieķiju, Turciju un Tuvos Austrumus. Galējā dienvidu robeža ir Ēģipte, Irāna un Irāka. Latvijā pelēkā vārna ir parasta ligzdotāja un nometniece, lai gan daļa putnu rudenī klejo uz dienvidiem, savukārt citi ieceļo no ziemeļiem un austrumiem.

Pelēko vārnu Latvijā uzskata par kaitīgu putnu, jo tā izposta citu putnu ligzdas. Līdz 2004. gadam to drīkstēja medīt visu gadu, bet līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā, pelēko vārnu nedrīkst medīt no 30. aprīļa līdz 15. maijam. Tas ir putna saudzēšanas laiks, jo šajā laikā tam ir mazuļi. Medniekiem nav liela interese par vārnām, un tās medī tikai, lai regulētu to skaitu.

Pelēkajai vārnai ir 4 pasugas, no kurām viena - Mezopotāmijas vārna (Corvus cornix capellanus) iespējams ir nevis pasuga, bet patstāvīga suga.

Izskats un īpašības
Izņemot galvas, pakakles, spārnu, astes un cisku apspalvojumu, kas ir melns, pārējais apspalvojums ir pelnu pelēks. Melnajām spalvām ir raksturīgs metālisks spīdums. Knābis un kājas ir melnas, acis tumši brūnas. Jaunie putni ir tumšāki kā vecākie, to apspalvojumam arī trūkst spīduma. To acis ir pelēkas vai zilas. Rudenī pelēkā vārna maina apspalvojumu. Aste ir taisna ar noapaļotu formu. Rīkles apspalvojums īss un kompakts.

Tēviņi ir lielāki augumā nekā mātītes, bet to apspalvojums ir vienāds. Ķermenis vārnai ir drukns un spēcīgs, tā garums ir 48 - 52 cm, spārnu platums 98 cm, svars apmēram 510 g. Vizuāli pelēko vārnu nevar sajaukt nearvienu citu vārnu ģints sugu, bet tās ķērkšana nav atšķirama no melnās vārnas ķērkšanas.


Uzvedība
Pelēkā vārna lido lēni un smagnēji, parasti tās lidojums ir taisns. Visbiežāk pelēkās vārnas ziemo ligzdošanas areālā, taču tās mēdz arī migrēt, sasniedzot Francijas rietumus. Izplatības areāla ziemeļu daļas putni ir pilnībā migrējoši.

Pelēkā vārna ir diezgan veikla kāpelētāja pa koku zariem. Lai arī putns ir liels, smagnējs un masīvs, tas spēj karāties zaros ar galvu uz leju. Vārnas šādi ne tikai izlasa sēklas no kukurūzas vālītēm, bet arī spēlējas viena ar otru. Šādā veidā karājoties lampā ar galvu uz leju virs zivju dīķa, kāda vārna iedrupināja ūdenī maizes gabaliņu, pēc tam slapjās drupačas izēda. Pēc brīža vārna atgriezās ar nākamo maizes gabaliņu, un atkal sadrupināja to ūdenī. Otrajā reizē tai izdevās noķert zivi, kas ieradās uzēst maizi. Šis ir viens no daudzajiem piemēriem, kas liecina par vārnu augsto inteliģenci.

Pelēkā vārna ir sociāls putns, tas ir draudzīgāks par melno vārnu un kraukli. Parasti tās uzturas baros, kuros ir vairāk par pieciem putniem.
lv.wikipedia.org

Pētijumi daudzu gadu gaitā ir pieradijuši, ka varnas gan pelakas, gan melnās un kraukļi ir neiedomājami gudri, pelakās un melnas vārnas parasti dzīvo 4-6 gadus bet ir arī dotētas 16 gadu vecas vārnas, bet kraukļi dzīvo neiedomājami ilgi līdz 80 gadiem, tas ir tikpat cik liela daļa cilvēku.

Kraukļi un vārnas prot atpazīt cilveku sejas un, ja kāds cilveks kadam krauklim vai vārnai nodarijis pāri tā pasauks savu baru un nakošo reizi, kad redzēs to cilveku, centīsies tam uzbrukt, pat ja cilveks uzvelk citas drēbes putns to tā pat atpazīs. 

Pelēko vārnu Latvijā uzskata par kaitīgu putnu, jo tā izposta citu putnu ligzdas. Līdz 2004. gadam to drīkstēja medīt visu gadu, bet līdz ar iestāšanos Eiropas savienībā pelēko vārnu nedrīkst medīt no 30. aprīļa līdz 15. maijam. Tas ir putna saudzēšanas laiks, jo šajā laikā tam ir mazuļi. Medniekiem nav liela interese par vārnām, un tās medī tikai, lai regulētu to skaitu.