Pavasara krustaine (Senecio vernalis)

Pavasara krustaine - Senecio vernalis Waldst. et Kit.

Pavasara krustaine - angliski: eastern Groundsel; vāciski: Frühlings-Greiskraut; zviedru: vårkorsört; igauņu: kevad-ristirohi; lietuviešu: pavasarinė žilė; krievu: крестовник весенний

Apraksts:
Viengadīgs, neliels (ga 10-45 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, sarkanīgs, tāpat kā lapas blīvi klāts ar tīmekļmatiņiem, ziedēšanas beigās kļūst kailāks. Reti sastopami kaili eksemplāri. Stublājs vienkāršs vai zaru nedaudz. Lapas sēdošas, no plūksnaini daivainām līdz dalītām (ga 2-7 cm, pl 0.5-2 cm), plūksnu mala lielzobaina. Piezemes lapas ar kātu un ķīļveidīgu lapas pamatu. Ziedu kurvīši lieli (pl 2-3.5 cm), skrajā vairogveidīgā ziedkopā stublāja un zaru galā. Ārējā vīkala lapas 6-12, smailas un kailas, tumšas vismaz līdz pusei. Ārējie (mēlziedi) ziedi gaiši dzelteni (ga 0.8-1.3 cm), to skaits 12-14. Stobrziedi kurvīša centrā zeltaini dzelteni. Auglis - veltenisks, apmatots sēklenis. Zied maijā un jūnijā.

Izplatība:
Šaura areāla austrumu un centrālās Eiropas suga.

Latvijā diezgan bieži visā teritorijā. Atrodas tuvu ZA areāla robežai.

Biotopi:
Nelielas grupas un atsevišķi eksemplāri sausos mežos, atmatās, upju krastu nogāzēs un smilšainās nezālienēs.

Īpašas norādes:
Pēc blīvi ar tīmekļmatiņiem klātā stublāja un lapām, kā arī salīdzinoši lielajiem ziedu kurvīšiem no citām krustainēm viegli atšķirama suga.
www.latvijasdaba.lv