Parastā čīkstene (Sedum telephium)
Parastā čīkstene (čīkstuļu laimiņš) - Sedum telephium L. s.str. (syn. Hylotelephium triphyllum (Haw.) Holub; S. purpureum (L.) Schult.; S. telephium ssp.telephium)
Parastā čīkstene (čīkstuļu laimiņš) - angliski: Orpine (s.l.); vāciski: Purpur-Fetthenne; zviedru: röd kärleksört; igauņu: verev kukehari; lietuviešu: raudonasis šilokas; krievu: очиток обыкновенный
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-60 cm) biezlapju dzimtas lakstaugs. Sakne resna, gareni ieapaļa. Stublājs stāvs, vienkāršs vai zaro, nereti pie pamata lokveidīgi pacils, sulīgs un kails. Lapas sukulentas, uz stublāja pretējas, iegarenas vai ovālas (ga 3-6 cm, pl 1.5-3 cm), ar zilganu apsarmi. Lapas mala no gandrīz gludas līdz attāli zobainai, gals smails, pamats plati ķīļveidīgs, lapas sēdošas (bet ne skaujošas). Lapas nereti ar sarkanvioletu nokrāsu. Ziedi blīvā vairogveida skarā stublāja un zaru galā. Kauss īss, smails. Vainags gaišāk vai tumšāk purpursarkans (reti zaļgandzeltens). Putekšņlapas aptuveni vainaga garumā. Auglis - sarkanīgs somenis ar īsu knābīti. Kopauglī 5 someņi. Zied jūlijā, augustā.
Izplatība:
Skatīt vispārējās izplatības aprakstu un karti pie lielā laimiņa (S. maximum).
Latvijā nereti visā teritorijā, biežāk nekā lielais laimiņš.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas sausos mežos un krūmājos, pļavās un atmatās, grants karjeros un sausās, akmeņainās upju krastu nogāzēs, arī gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Līdzīga lielajam laimiņam (S. maximum). Daudzi autori tās aplūko kā vienas sugas divas pasugas. Tipiski augi viegli atšķirami pēc zieda krāsas (dzeltenīgs - S. maximum, sarkans - S. telephium). Netipiski S. telephium s.str. ar zaļgandzelteniem ziediem grūti atšķirami. Vērība jāpievērš gareni ieapaļajai (nevis vārpstveida) saknei, lapas sēdošas (nevis skaujošas), augšējo lapu pamats plati ķīļveidīgs (nevis strups).
www.latvijasdaba.lv
Čīkstuļu laimiņš ir sukulents, bieži audzēts košumdārzos. To var atrast arī mitrās pļavās, pie akmeņu krāvumiem, žogmalēs. Tas zied gan ar balti-dzeltenīgiem, gan rozīgi purpursārtiem ziediem un abas šīs pasugas ir vērtīgas ārstniecībā. Tas zied visu vasaru un tā laksti arī ievācami visas vasaras garumā.
Auga preparāti pastiprina vielmaiņas procesus organisma šūnās, veicina veselo šūnu atjaunošanos un samazina iekaisumu. To izžāvēt ir ļoti grūti dēļ tā biezajām lapām, tādēļ labāk ir spiest sulu. Auga virszemes daļu nogriež, samaļ gaļasmašīnā, izspiež caur sietu. Iegūtai sulai pēc apjoma pievieno 1/5 daļu medicīniskā spirta, sakrata un nofiltrē. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3-5 reizes dienā pirms ēšanas.
Lietojot ārīgi, tas palīdzēs pie dažādiem ievainojumiem, apdegumiem, čūlām un tulznām. Savukārt iekšķīgi to var lietot sirds išēmiskās slimības, kuņģa čūlas, hroniska hepatīta un žultspūšļa iekaisuma gadījumā.
No laimiņa saknēm (bumbuļiem) veido tinktūru krūšu un dzemdes audzēju ārstēšanai. Lai to pagatavotu, nepieciešami 50 grami sausu sasmalcinātu sakņu, ko aplej ar 0.5 litriem degvīna, glabā siltā vietā 2 nedēļas, tad filtrē. Lieto pa 1-2 tējkarotēm 3 reizes dienā pirms ēšanas.
www.termorelax.com
