Parastā zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum)
Aesculus hippocastanum – Parastā zirgkastaņa
Augstums: 15m; Platums: 8m.
Augšanas apstākļi Latvijas klimatiskajās zonās: rietumu, vidus,retāk austrumu zona.
Vainags: apaļš, izplests.
Ziedi: balti, stāvās skarās; Ziedēšanas laiks: V-VI
Augļi: pogaļa
Lapojums: zaļš.
Vasarzaļi koki. Vidēji ātraudzīgi, prasa dziļas, irdenas un pietiekami mitras augsnes, veidojas miet-sakne. Dekoratīvi soliteros, ielu stādījumos, alejās. Nektāraugi. Saulmīļi. Apgriešana nav ieteicama. Apdraud “mīnējošā” kode.
www.stadibulduri.lv
Izplatība.
Dabā parastā zirgkastaņa aug Balkānu pussalā: Grieķijas ziemeļos un Bulgārijas dienvidos.
Ekoloģija.
Parastā zirgkastaņa ir vasarzaļš lapu koks, un tas izaug 25-30 m augsts. Stumbra diametrs ir līdz 2 m. Koka mūžs ir 200-300 gadu. Samērā salcietīga un var panest zināmu noēnojumu. Priekšroku dod smilšmāla augsnei.
Morfoloģija.
Vainagam ir lodes vai olas forma. Miza ir pelēkbrūna, plēkšņaina. Dzinumi ir brūni vai nedaudz sarkanīgi, stipri, ar virsmas lenticelēm, kaili. Lapas ir staraini saliktas no 5 vai 7 otrādi olveida lapiņām, kuras ir 10-20 cm garas un 3-10 cm platas, ar smailu galotni, ķīļveida pamatni un zāģzobainu malu. Lapu virspuse ir tumši zaļa, bet apakšpuse ir gaišāka. Lapu kāti ir 15-20 cm gari, ar brūniem matiņiem. Lapu vidējās lapiņas ir garākas par citām. Ziedi sakopoti galotnes skarās, kas ir 30 cm garas. Tie ir balti ar dzelteniem vai sarkaniem plankumiem. Ziedkopu kāti ir mataini. Zied maija beigās vai jūnija sākumā. Auglis ir ādaina pogaļa ar dzeloņainiem izaugumiem, 6 cm diametrā, parasti ar vienu sēklu. Sēkla ir brūna un nav indīga, bet pogaļas biezais apvalks gan tāds ir.
Izmantošana.
Koksni izmanto saplākšņu un mēbeļu ražošanai. Labs medusaugs. Sēklas noder dzīvnieku barībai un pārtikas industrijā (eļļa, alkohols), kā arī farmācijā. Parastā zirgkastaņa ir izplatīts krāšņumaugs.
database.smartgardens.eu
Ārstniecībā
Parastā zirgkastaņa, arī zirgkastanis (latīņu: Aesculus hippocastanum) — dekoratīvs zirgkastaņu dzimtas koks ar piramidālu vainagu. Pumpuri ļoti lipīgi, līdz 2,5 cm gari. Lapas pretējas, staraini saliktas, ar 5 - 9 lapiņām. Ziedi balti, ar sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, sakopoti stāvās skarās vai ķekaros. Auglis dzeloņaina pogaļa ar 1 vai 2 sēklām. Zied maijā. Sēklas nogatavojas septembrī, oktobrī. Sēklas satur kumarīnglikozīdus - eskulīnu, fraksīnu, saponīnu escīnu, flavonoīdus, eļļu, miecvielas, cieti, fitosterīnus, B1, C un K vitamīnus. Lapās ir karotinoīdi, flavonoīdi un citas vielas. Ziedi satur flavonglikozīdus - kvercitrīnu, izokvercitrīnu, rutīnu, karotinoīdus u.c. Mizā ir eskulīns, fraksīns, saponīns escīns, miecvielas, flavonoīdi u.c.
Ārstniecībā
Zirgkastaņas sēklu ekstraktam ir venotoniskas īpašības, tas tiek izmantots kā pārtikas piedeva/bezrecepšu medikaments vēnu atteces traucējumu gadījumā.
Kādā pētījumā iekšķīga zirgkastaņas sēklu ekstrakta lietošana (50 mg divreiz dienā) deva tādus pašus rezultātus kā 2. klases kompresijas zeķes. Salīdzinot subjektu smagāk skarto apakšējo ekstremitāšu tilpumu, rezultāti bijuši: zirgkastaņas ekstrakts - tilpums samazinājies par 43,9 ml; kompresijas terapija - tilpums samazinājies par 46,7 ml; placebo - tilpums palielinājies par 9,8 ml. Secināts, ka kompresijas zeķes un zirgkastaņas ekstrakts ir vienlīdz efektīvi alternatīvi vai papildus terapijas veidi.
lv.wikipedia.org
Zirgkastaņa ir arī ārstniecības augs. Visas auga daļas – zaru miza, lapas, ziedi, sēklas – ir bagātas ar dažādiem ķīmiskiem savienojumiem. Mizā ir flavonoīdi, saponīni, kumarīni, miecvielas, lapās – flavonoīdi, karotinoīdi, miecvielas, organiskās skābes, ziedos – flavonoīdi, gļotvielas, pektīnvielas, bet sēklas ir bagātas ar saponīniem, flavonoīdiem, kumarīniem, cieti, miecvielām, rūgtvielām.
Visas auga daļas palīdz pret iekaisumiem un tūsku, tonizē vēnu sieniņas, novērš trombu veidošanos paplašinātās vēnās, pazemina holesterīna līmeni asinīs un arteriālo asinsspiedienu.
Sēklas un ziedus izmanto arī svaigus – no tiem gatavo izvilkumu 40 % spirtā. No kaltēta materiāla gatavo novārījumu – tējkaroti sasmalcinātas drogas aplej ar glāzi verdoša ūdens, 15 minūtes vāra uz mazas uguns, tad nokāš. Dzer pa pusglāzei trīs reizes dienā, ārstējot iekaisušas vēnas, zarnu un žultspūšļa iekaisumus.
Locītavu sāpju mazināšanai un vēnu mezglu ārstēšanai ādu var ieberzēt ar ziedu vai augļu izvilkumu spirtā – 100 g sausu ziedu vai sasmalcinātu augļu aplej ar 500 ml degvīna, noliek tumšā, siltā vietā, tur divas nedēļas, palaikam saskalo, nokāš.
Var lietot arī iekšķīgi: ziedu tinktūru – pa 40 pilieniem, augļu mizu tinktūru – pa 20 pilieniem trīs reizes dienā pirms ēšanas. Vienlaikus ar tinktūru viegli ierīvē ādu ap paplašinātām vēnām. Nedrīkst pārdozēt, jo zirgkastaņas preparāti var veicināt sirdsdarbības traucējumus, kā arī radīt vemšanu, caureju, nespēku.
www.lazurits.lv
